Saeimā liela vienprātība par nacionālās attīstības bankas nepieciešamību
Politiskajās aprindās dzirdams arvien skaļāks atbalsts tam, ka Latvijā būtu jāveido pašai sava nacionālā attīstības banka, kas konkurētu ar ārvalstu kapitāla kredītiestādēm. To varētu uzskatīt arī par sava veida turpinājumu neapmierinātībai, kas pēdējā laikā mutuļo saistībā ar Latvijas banku nozari, vēsta TV3 Ziņas.
Komercbanku nozare šogad kritikas krustugunīs gan sabiedriskajā, gan politiskajā dienaskārtībā. Tur arvien aktīvāk izskan, ka valstij vajadzētu veidot pašai savu nacionālo attīstības banku, lai Latvijā nebūtu tik augstas procentlikmes un vāja kreditēšana.
Šajā grafikā varam redzēt, kā Baltijas valstīs mainījies aizdevumu apmērs iepretim tautsaimniecības izmēram kopš 2011. gada, neilgi pēc finanšu krīzes. Zaļganā daļa hipotekārie kredīti mājsaimniecībām, pārējais ir uzņēmumi. Ir loģiski, ka pēc piedzīvotajiem tirgus satricinājumiem pārmērīgās parādsaistības samazinās, taču šis kritums ir patiesi dramatisks un Latvijā visizteiktākais.
Attiecīgi Latvija izsniegto kredītu atlikumā pret iekšzemes kopproduktu patlaban ierindojas vienā no pēdējām vietām visā eirozonā. Šis rādītājs 27,1% no IKP ir aptuveni trīs reizes zemāks par eirozonas valstu vidējo.
Pašas bankas gan ilgstoši metušas bumbiņu atpakaļ un gadiem stāstījušas, ka iemesli, kāpēc nekreditē vairāk, meklējami, piemēram, arī Latvijas uzņēmumos. Trūkstot ambīciju attīstīties vai neesot pietiekama, tā teikt, finanšu veselība, lai varētu aizdot naudu.
Par nacionālas attīstības bankas ideju šodien sanāca spriest Saeimas Budžeta un Tautsaimniecības komisijas kopsēdē. Uz vietas arī finanšu ministrs, kurš prezentēja deputātiem jaunu statistiku.
Apkopots, ka 2016. gadā Latvijas uzņēmumu pašu kapitāls, proti, kompāniju līdzekļi mīnus kredīti, bija ap 20 miljardu eiro, savukārt saistības ap 14 miljardu. Pērn uzņēmumu pašu kapitāls jau bija gandrīz par 60% lielāks, bet aizdevumu apmērs – pat nedaudz mazāks. Gan Lietuvā, gan Igaunijā abi šie rādītāji ir manāmi augstāki un manāmi auguši.
"Kaut kas ir starplaikā noticis ar mūsu ekonomiku. Būtiski. Tas ir kā dārzā. Ja jūs neesat iestādījuši ābeles, tad to ābolu nebūs."
Kopumā šajā kopsēdē valdīja liela vienprātība, ka ar skubu kaut kas jādara un jālūkojas pašiem saviem attīstības bankas virzienā.
Reiz Latvijā jau tāda bija. "Hipotēku un zemes banka", kas finanšu krīzē aizgāja pa burbuli pārgalvīgās kreditēšanas dēļ. Tālāk tā pārtapa par "Altum", kas kūrē dažādas atbalsta, aizdevumu un garantiju programmas. Visticamāk, tieši "Altum" varētu pārveidot atpakaļ par banku, tikai jautājums, cik plašs būtu tvērums. Vai tā būtu klasiska kredītiestāde, kas pieņemtu arī iedzīvotāju naudu. Eksperti jau brīdinājuši, ka šīs pārmaiņas nozīmētu riskēšanu ar nodokļu maksātāju līdzekļiem, ja kaut kas noiet greizi. Par to sprieda arī deputāti.
"Jāsaprot, kādas būs šīs jaunās valsts bankas, sauksim tā, konkurences priekšrocības, lai tie pārējie sastingušie tirgoņi vienkārši ar savām agresīvām akcijām neiznīcina. Veidojas lieli riski un lieli zaudējumi."
"Es pateikšu, kas notiks. Sāks pakaļas degt tām visām lielajām bankām. Nauda aizplūdīs no viņiem projām, un viņi beidzot sāks strādāt. Šodien viņiem nav konkurences. Sauc kā grib – kartelis, ne kartelis. Četras bankas ir sadalījušas tirgu, un visām ir labi," norāda Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Ainars Šlesers ("Latvija pirmajā vietā").
Zīmīgi, ka pēdējos mēnešos arī dažādos veidojumos ilgstoši pie varas esošā "Jaunā Vienotība" izvērsusi agresīvu politiku banku jomā. TV3 Ziņas taujāja, kāpēc vispār pieļauts, ka nokļūstam tik dramatiskā situācijā.
"Uz šo jautājumu viennozīmīgi ir grūti atbildēt. Ja mēs salīdzinām šo posmu ar iepriekšējiem diviem krīzes posmiem. Tie praktiski ir identiski, tikai mēs vairs neticam banku draudiem un banku solījumiem."
Sagaidāms, ka deputāti pie nacionālās attīstības bankas izveides atgriezīs pēc mēneša.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
