Ilgstošā Covid‑19 slimniekiem jāizvairās no intensīvas fiziskās slodzes, secinājuši zinātnieki

Cilvēkiem ar ilgstošu Covid-19 slimību, kuri jūtas noguruši, slikti un ilgstoši  izjūt sāpes pēc fiziskās slodzes, vajadzētu izvairīties no intensīviem treniņiem, norāda pētnieki.

Tiek uzskatīts, ka ilgstoša Covid-19 slimība skar vien desmitiem tūkstošu cilvēku Apvienotajā Karalistē nedēļām ilgi pēc vienas fiziskās slodzes reizes pastiprinās nogurums. Tagad eksperti saka, ka viņiem ir pierādījumi, ka pie vainas ir bioloģiskas izmaiņas, piemēram, smagi muskuļu bojājumi, mitohondriju problēmas un mikro recekļu klātbūtne organismā.

"Tas patiešām apstiprina, ka organismā kaut kas nav kārtībā," sacīja Amsterdamas VU Universitātes pētījuma autors doktors Robs Vusts.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature Communications", piedalījās 25 pacienti ar ilgstošu Covid-19 slimību, kuri ziņoja, ka pēc vingrošanas viņiem ir slikta pašsajūta, un 21 cilvēks, kurš bija slimojis ar Covid-19, bet pilnībā atveseļojies. Neviens no dalībniekiem nebija hospitalizēts ar Covid-19, savukārt visi pirms inficēšanās ar vīrusu bija veseli un bija darbspējīgā vecumā.

Katrs dalībnieks uz velotrenažiera pavadīja apmēram 10-15 minūtes, savukārt nedēļu pirms un dienu pēc uzdevuma visiem dalībniekiem tika paņemti asins paraugi un skeleta muskuļu biopsijas.

Rezultāti atklāj, ka, lai gan starp pacientiem bija ievērojamas atšķirības, vidēji cilvēkiem ar ilgstošu Covid-19 bija zemāka fiziskās slodzes spēja nekā cilvēkiem, kas pilnībā izveseļojušies.

Kad pētnieki analizēja biopsijas, kas tika ņemtas pirms treniņa, viņi atklāja, ka tiem, kuriem bija gara Covid-q9, muskuļos bija lielāks balto šķiedru īpatsvars nekā veseliem dalībniekiem. Šīm šķiedrām šūnās ir mazāk enerģiju ražojošu struktūru, kas pazīstamas kā mitohondriji, un mazāk kapilāru.

Komanda arī atklāja pazīmes, ka mitohondriji cilvēkiem ar ilgstošu Covid-19 slimību nedarbojās tik labi kā veseliem dalībniekiem.

Pētījuma atklājumi daļēji izskaidro, kāpēc cilvēkiem ar ilgstošu Covid-19 slimību bija zemāka fiziskās aktivitātes spēja.

Zinātnieku komanda arī atklāja, ka cilvēkiem ar ilgstošu Covid-19 slimību skeleta muskuļos bija vairāk proteīna, ko sauc par amiloīdu, gabaliņiem, lai gan nav pierādījumu, ka šie "mikrokrekti" bloķētu asinsvadus, kā daži pētnieki iepriekš ierosinājuši.

Salīdzinot biopsijas, kas ņemtas pirms un pēc riteņbraukšanas, atklājās, ka mitohondriju funkcija faktiski pasliktinājās pēc fiziskās slodzes tiem, kuriem bija ilgstoša Covid-19 slimība, savukārt šiem dalībniekiem pēc treniņa bija arī daudz vairāk audu bojājumu un ķermeņa atjaunošanas mēģinājuma pazīmes.

"Tas var izskaidrot, piemēram, muskuļu sāpes, ko šie pacienti piedzīvo pēc treniņa," sacīja "Wüst". Pētījuma atklājumi liecina, ka cilvēkiem ar ilgstošu Covid-19 slimību nevajadzētu intensīvi vingrot. "Tas bojā jūsu muskuļus, pasliktina vielmaiņu, un tas var izskaidrot, kāpēc jūtat muskuļu sāpes un nogurumu vairākas nedēļas pēc treniņa," viņš teica.

Profesore Betija Ramana no Oksfordas Universitātes, kura nebija iesaistīta pētījumā, apgalvo – viņas pašas pētījumi liecina, ka mitohondriju disfunkcija varētu ietekmēt nogurumu, ko piedzīvo daži ilgstoši Covid-19 slimnieki. Jaunākais pētījums palielina ideju, ka ārstēšana, kas uzlabo mitohondriju veselību, varētu būt noderīga, viņa teica.

Taču Ramans atzīmēja, ka tas varētu nebūt viss stāsts: "Lai gan ir ticams, ka nogurums ir saistīts ar šīm vielmaiņas novirzēm, var būt nozīme arī citiem enerģijas zudumu veicinošiem faktoriem, piemēram, pastāvīgam iekaisumam."