Igaunijā aizturētā profesora‑spiega kolēģi: Viņš bija studentu mīlēts pasniedzējs

Aizturētais Vjačeslavs Morozovs ir Krievijas pilsonis. Pirms vairāk nekā 10 gadiem Tartu Universitātē tika piesaistīts kā ārvalstu mācībspēks. Sākumā kā asociētais profesors starptautiskajās attiecībās, pēc tam ievēlēts par profesoru Eiropas Savienības un Krievijas studijās. Taču izrādījies, viņš darbojies arī citā jomā.

"Jāatzīst, ka viņš iesaistījās darbībās pret valsti un tas veikts gadiem," norāda prokurore Trīna Oleva.

"Procesa laikā mēs precīzi novērtēsim, kādi drošības apdraudējumi radīti. Taču jāņem vērā, ka pat no publiskiem avotiem savāktā informācija, ja tā tiek vākta pēc Krievijas specdienestu norādījumiem, ir bīstama. Jo tādējādi tiek plānotas turpmākas izlūkošanas darbības pret valsti," saka Igaunijas Drošības policijas (KAPO) vadītājs Margo Pallosons.

Izmeklēšanas interesēs vairāk atklāts netiek. Informācija Krievijai esot nodota dažādos veidos. Arī tiekoties ar Krievijas aģentiem otrpus robežai.

Kā profesoram viņam bija pieejami augstskolu pētījumi un cita līdzīga daļēji publiska informācija. "Likās, ka viņš bija pilnīgi normāls akadēmiskais darbinieks mūsu komandā. Piedalījās diskusijās, lekcijās, projektos, tā ka nebija tieša pamata viņu par kaut turēt aizdomās," atzīst Tartu Universitātes Politikas studiju institūta vadītāja Kristīna Tinesone.

Morozova aizturēšana universitātes darbiniekiem bijis pārsteigums. Vēl jo vairāk, jo viņš paticis studentiem. Saskarsmē bijis kluss, tāds, kurš lieku nerunā.

"Viņš darbojās ļoti uzmanīgi, profesionāli. Viņš bija labi apmācīts, bet šajā gadījumā mūsu darbinieki bija profesionālāki un spēja viņu notvert ar visiem pierādījumiem," norāda Igaunijas Drošības policijas vadītājs.

"Šobrīd ar Morozovu Tartu Universitāte sadarbības līgumu ir lauzusi," apliecina Tartu Universitātes Politikas studiju institūta vadītāja.

Šis ir pirmais gadījums Igaunijā, kad universitātē pieķerts svešas valsts izlūkdienestā strādājošs cilvēks. Vai vienīgais, ir atklāts jautājums.

"Krievija cenšas savervēt savus aģentus, meklē dažādās sabiedrības grupās. Īpaši apdraudēti ir tie, kuri šobrīd turpina apmeklēt Krievijas Federāciju. Atrodot iemeslu, šantažējot viņus, var piespiest parakstīties uz sadarbību," saka Igaunijas Drošības policijas priekšnieks.

Šobrīd nav zināms, vai Morozovs darbojies viens. ASV Kara studiju institūta analītiķi norāda, ka Kremlis un ar to saistītie spēlētāji pēdējā laikā īsteno informācijas operācijas un izmanto hibrīdkara taktiku, kas vērsta uz NATO destabilizāciju.