Izvēlēti pirmie 300 jaunieši obligātajam iesaukumam VAD, lēmumu vēl var mēģināt apstrīdēt

Aizsardzības ministrijas ēkā pulcējas armijas vadība, žurnālisti, ministrijas pārstāvji. Bet pašā centrā – portatīvais dators, pie kura pievienota īpaša ierīce. Aprēķināts, ka Latvijā šobrīd ir 22 539 vīriešu, Latvijas pilsoņu, vecumā no 18 līdz 19 gadiem, no kuriem 3581 – no visdažādākajiem valsts reģioniem – atbilst iesaukšanas prasībām. Šo jauniešu vārdus un uzvārdus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pārveidojusi par numuriem, šādā veidā tos anonimizējot un nododot izlozei.

Aptuveni minūti sistēma veic atlasi, un uz ekrāna parādās rezultāti. Zāles malā sēž trīs uzraudzības komisijas pārstāvji, kas vēro notiekošo.

"VAD iesaucamo atlases pārraudzības komisija apstiprina, ka atlases process norisinājies veiksmīgi un korekti un ārēja iejaukšanās nav konstatēta. Vēlam izdošanos jaunajiem iesaucamajiem!" apstiprina uzraudzības komisijas vadītāja Sanda Vistiņa.

Jaunieši, kuriem šodien kritusi loze, saņems pavēsti par veselības pārbaužu kārtošanu Nacionālo bruņoto spēku Medicīnas centrā Rīgā. Mazo kastīti – gadījuma skaitļu ģenerēšanas iekārtu – pie datora pieslēgs arī turpmākās reizes, izlozējot jauniešus, kuriem būs jāapgūst armijas prasmes.

"(Jaut: Tā ierīce ir pirkta vai pašu taisīta, lodēta, ražota?) Tā ir caur iepirkuma procedūrām iepirkta iekārta, kas ir ar ražotāja sertifikātu," norāda IKT departamenta projektu vadītājs Mārtiņš Plīkšs.

Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) paskaidro: "Šī procedūra, atlases princips, turpināsies arī nākotnē. Mēs aicinām, lai pēc iespējas vairāk brīvprātīgie pieteikties, tiem ir savas priekšrocības, nedaudz lielāks atalgojums un studiju maksas atlaides nākotnē."

Ja visi 300 izlozētie izrādīsies derīgi dienestam, tad šajā iesaukumā uzņems tikai pēc sistēmas ģenerēto skaitļu pirmos 150 numurus. Līdzšinējā pieredze ar tiem jauniešiem, kas pieteicās dienestam brīvprātīgi, liecina, ka daudziem ir pamatotas veselības problēmas, un apmēram puse šī iemesla dēļ atkrīt.

Taču tie, kas izrādījušies derīgi un dienestu uzsākuši, ir ieguvēji – šāda pārliecība armijas vadībai. Strauji uzlabojusies fiziskā forma, rūdīts raksturs.

"Viņi kļūst nobriedušāki – no puikām par vīriešiem, un tas ir tas būtiskākais. Viņi paši norūdās gan morāli, gan fiziski un kļūst par karavīriem. Ir daudz karavīru izrādījuši interesi palikt dienestā," atklāj NBS galvenais virsseržants Lauris Krīgers.

Ja kāds no kandidātiem mēģinās izvairīties no dalības dienestā, par to cietumā gluži neliks – pašlaik ir paredzēta tikai administratīvā atbildība. Par neierašanos uz veselības pārbaudēm brīdinājums vai sods līdz 350 eiro. Par neierašanos dienesta vietā – piespiedu nogādāšana dienesta vietā vai soda nauda no 50 līdz 5000 eiro. Iespējams, laika gaitā atbildības nasta par izvairīšanos būs smagāka.

"Mēs runājam šobrīd par administratīvo sodu, tas ir tas, kas pagaidām paredzēts, noteikti skatīsim šo jautājumu arī turpmāk un pilnveidosim, ja būs nepieciešams pilnveidot," norāda Sprūds.

Pieņemto lēmumu par iesaukšanu dienestā jaunieši varēs apstrīdēt Iesaukšanas kontroles komisijai un pat pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Valsts aizsardzības dienestu var atlikt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāk kā līdz 26 gadu vecumam, tikai svarīgu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir iegūta stipendija augstskolā, pilsonis ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai citu svarīgu ģimenes apstākļu dēļ. Dienests kopumā ilgs 11 mēnešus.