Akmens KNAB lauciņā: pētnieki uzsver, ka Latvijai beidzot jāsāk strādāt aktīvāk pie korupcijas novēršanas

Korupcijas uztveres indeksu mēra 100 punktu skalā, kurā nulle nozīmē, ka uzņēmējuprāt, korupcija ir ļoti izplatīta, bet 100, ka valstī korupcija nepastāv.

Šogad Latvija šajā starptautiskajā indeksā saņēmusi 60 punktu, kas ir par vienu vairāk nekā pērn. Tas ļāvis Latviju šajā rādītājā starp 27 Eiropas Savienības valstīm ierindot 14. vietā, līdzās Spānijai. Labāk veicies Baltijas kaimiņiem. Lietuvai 61 punkts un 12. vieta, Igaunija ar 74 punktiem pat ierindojusies augstajā 8. vietā. Topa pašā augšgalā Dānija, bet viskritiskākā situācija korupcijā novērtēta Ungārijā.

Latvijas eksperti vērtē, lai gan mums tehniski izdevies kāpt par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr gavilēm nav pamata – aizvien Eiropas Savienības valstu vidējais Korupcijas indeksa rādītājs ir augstāks par mūsu – 64 punkti.

"Cīņa ar korupciju ir tādā stagnācijas fāzē. Nav strauju izrāvienu gan korupcijas uztveres indeksa rādītājos, gan mēs neredzam ikdienā strauju, drosmīgu, apņēmīgu cīņu no valdības, lēmumu pieņēmējiem, tiesībsargājošajām iestādēm attiecībā uz korupciju," saka "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.

Latvijas lielākie klupšanas akmeņi gadu no gada vieni. Mūsu rādītājus uz leju velk tādas jomas kā politiskā godprātības neesamība un publisko resursu izšķērdēšana. Aizvien daudziem šķiet norma lietas kārtot, dodot kukuļus valsts vai pašvaldību darbiniekiem.

"Privātajam sektoram ir aktīvi jāiesaistās pret korupciju, pašiem savā praksē jāstrādā pret korupciju. Jo privātais sektors taču ir tas, kas iet uz publisko sektoru, piedāvā tos kukuļus, sarunāsim kaut ko man par labu utt.," saka Tauriņa.

Pētnieki vērtē, – akmens jāmet arī galveno korupcijas apkarotāju – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) – lauciņā. Pēdējā laikā diemžēl tas nav izcēlies ar kādu skaļu lietu atklāšanu.

"Tur gan ir jautājums vietā, kādēļ mēs neredzam šos izrāvienus vai lielāku dinamiku attiecībā uz šiem rādītājiem, īpaši ņemot vērā, ka KNAB budžets un resursi pēdējo gados ir pieauguši," vērš uzmanību "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.

Eksperte vērtē, arī biroja komunikācija nav pietiekami aktīva, lai sabiedrību un uzņēmējus brīdinātu un atkal un atkal atgādinātu, kādēļ korupcija ir slikta un kādas var būt sekas šādām darbībām: "Iespējams, tā ir biroja stratēģija būt kaut kur fonā, bet mums ir svarīgi, ka ir kaut kādas augsta līmeņa amatpersonas, kas nepārtraukti atgādina, ka mēs esam šeit sardzē, esam gatavi iesaistīties cīņā pret korupciju, uzticieties mums, ziņojiet par gadījumiem."

Pats KNAB gan rakstveida atbildē norāda, ka, tā ieskatā, jaunākie korupcijas uztveres rādītāji liecina, ka visi kopā virzāmies uz korupcijas sērgas samazināšanu valstī. Vienlaikus birojs neslēpj – saglabājas arī nepieciešamība visām pusēm būt aktīvākām, lai rezultātus redzētu straujāk.