Uzplaukst pūpoli un mostas tauriņš – "tv3.lv" lasītāju pārsteidzošie šīsziemas vērojumi

"Dzelteno tauriņu parasti redzam pamodušos martā, aprīlī," portālam "tv3.lv" raksta Simona. "Lai krāsainas brīvdienas un katram ieraudzīt kādu brīnumu!"

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā portālam "tv3.lv" apstiprināja – Simona kadrā notvērusi citrontauriņu jeb krūkļu balteni. Suga pārziemo pieaugušā formā, tāpēc pavasaros tā dabā ir redzama visagrāk. "Zinām tādu ticējumu: kādu tauriņu redzēsi, tāda būs vasara. Šis ir tas dzeltenais tauriņš, par kuru ticējums vēsta," portālam "tv3.lv" pastāstīja LNDB entomologs Jānis Dreimanis.

Dzeltenais tauriņš neparasts ar to, ka tā mūžs ir 50 dienas. Tomēr pamošanās februāra pirmajās dienās tauriņam nozīmē drošu nāvi, saka entomologs. "Krūkļu baltenis februārī nav tipiski, bet ir saprotami. Viss atkarīgs no temperatūras. Zinot, ka naktīs ir mīnusi, tas noteikti nosals," teic entomologs.

Uzplaukst pūpoli

Vairākās vietās Latvijā šajā un aizvadītajā nedēļā piefiksēti uzplaukuši pūpoli. Par tiem ziņots no Kurzemes puses, kā arī no Dubultiem Jūrmalā, un arī no Dobeles.

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza dendrologs Andrejs Svilāns mierina – pūpoli ir visagrāk plaukstošie augi Latvijā. Ļoti iespējams, ka saltās naktis tiem nekaitēs.

Svilānam lielāks satraukums ir par krasajām temperatūras svārstībām, termometra stabiņam svaidoties no -20 līdz +5 grādiem. Ja temperatūra vēl paaugstināsies, tad var sākties "trakākas lietas", viņš saka.

"2007. gada 15. janvārī Botāniskajā dārzā ziedēja dažas rododendru sugas. Es biju pirmo gadu direktora amatā," atminas Svilāns. Visvairāk cieta sugas no kontinentālā klimata vietām, kā centrālā Āzija un tālie austrumi. Janvārī uznākušais +15 grādu siltums lika pumpuriem rosīties un ziediem plaukt.

Pamostas krupis un vardes

Visai neparasts novērojums arī Madonā un Valgalciemā. Tur, rāpjamies pa janvāra sniegu, aculiecinieki novēroja abiniekus – krupi un vardes.

Madonā novērotais krupis fiksēts nomaļā vietā netālu no upītes. Savukārt vardes Valgalciemā nofotografēja Ivars Koloda, kurš pārliecināts – tās no ziemas migas izkašāja lapsas.

Zoologs un Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš portālam "tv3.lv" pastāstīja, ka krupja mošanās no ziemas miega ir pārsteidzošs novērojums. Parasti šie abinieki pavasarim ceļas martā, un ir agrākā abinieku suga, kas mostas no miega.

Cilvēks šādā situācijā var rīkoties dažādi. Var atstāt dabā. Tas nozīmē, ka krupi drīz vien notiesās kāds plēsējs, jo aukstumā un pa sniegu tam pārvietoties ir grūti. Vai arī pārvietot uz siltāku vietu, lai veiksmīgi sagaida pavasari. Piemērotākās vietas, kā norāda Pupiņš, ir pagrabs vai šķūnītis.

Pēc saskarsmes ar abinieku obligāti jāmazgā rokas, jo krupja āda izdala indīgu vielu.

"Pēc saskarsmes ar dzīvnieku rokas laizīt nevajag, degunu nevajag urbināt, pirkstus acīs bāzt. Indi neizdala lielā daudzumā, tomēr no ādas viela izdalās, tāpēc rokas jāmazgā obligāti," atgādina Pupiņš.