Ministrs gan skaidroja, ka "visas prasības nevar apsolīt, piemēram, grozīt Eiropas Savienības regulu."
"Ja skatāmies uz to, ko Latvijas valsts dara nacionālā līmenī, esam vairāk naudas piešķīruši lauksaimniekiem atšķirībā no citām valstīm, mēs nekādus nodokļu atvieglojumus negribam atcelt… Ja skatāmies Eiropas līmenī, redzam, ka neapmierinātība ir visā Eiropā, tas parāda, ka šīs nav tikai Latvijas problēmas, bet visas Eiropas," teica ministrs.
Kā izriet no Krauzes sacītā, lauksaimnieki Eiropas līmenī ir neapmierināti ar "zaļā kursa" virzību.
"Es pats esmu zaļu domājošs, bet, redzot, kā to sagriež un kādas sekas tas var atstāt uz ekonomiku un labklājību, man liekas, ka nav sabalansēta mūsu labklājība un zaļais kurss. Turklāt tas viss veido birokrātiju, rezultātā zemniekiem daudz jādarbojas ar dažādiem papīriem. Birokrātiskās prasības ir gan Briselē, gan tālāk Latvijā. Ja mēs ejam zaļā kursa virzienā, tam ir jābūt nacionālās interesēs un ekonomiski pamatotam, nevis tikai tādēļ, ka mēs vēlamies būt zaļi," piebilda ministrs.
Kā iepriekš ziņots, lauksaimnieku protesti pirmdien, 12. februārī, Rīgā vēl nebūs, bet tuvākās nedēļas būs izšķirošas, lai lemtu par lauksaimnieku nākamajiem soļiem, paziņojis biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
