Eitrofikācija un citi procesi, kas būtiski ietekmē Baltijas jūru
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu. Sarunā ar WWF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Magdu Jentgenu tika noskaidrots, kas ir eitrofikācija? Ko tā nodara jūrai? Ko mēs katrs varam darīt jūras labā?
Pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā. Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, notekūdeņiem un kuģošanas.
"Eitrofikācija ir termins ūdens aizaugšanai, kas ir Baltijas jūras un mūsu ūdeņu galvenā problēma. Mēs novadām pārāk daudz barības vielas. Slāpeklis un fosfors notek ūdeņos un caur upēm un ezeriem tas ieplūst jūrā un veicina aļģu augšanu. Šo procesu sauc par eitrofikāciju," skaidro Juntgena.
Staigājot pa jūras smilšu pludmalēm, mēs varam nepamanīt šo jūras aizaugšanas problēmu. Juntgena piekrīt, ka ar ūdeņiem tā var būt, piemēram, aizejot uz mēžu, mēs redzam kailcirti un saprotam, ka tā ir problēma, bet, piemēram, Saulkrastu pludmalē, neredzam aļģes, neredzam problēmu.
"Jūra ir diezgan plaša un mēs pavadām laiku krastā, kas ir maza daļiņa no jūras. Tikai tāpēc, ka mēs problēmu neredzam tajā vietā, tas nenozīmē, ka tās nav."
"Mēs redzam tikai ūdens virsmu. Mums ir jāpaskatās arī apakšā. Aļģes var redzēt no kosmosa, kad tās zied. Tās zied karstākajā gada laikā, parasti jūlijā, augustā. Ar straumēm reizēm tās izskalojas krastā, reizēm neizskalojas. Ne vienmēr mēs tās krastā redzam," stāsta Juntgena
NASA fotogrāfijās tās var redzēt ļoti lielās platībās.
Eitrofikācija ir dabisks process, bet ne tik straujš.
"Mēs pārāk daudz barības vielas novadām jūra un tas notiek pārāk ātri. Tas izraisa to, ka saules gaisma netiek cauri ūdenim. [..] Saules gaisma ir nepieciešama augiem, lai ražotu skābekli. Aļģes nedod skābekli. Tās patērē skābekli, kad tās pūst, jūra veidojas mirušās zonas. Zivīm un jebkam citam jūrā ir nepieciešams skābeklis. Ja jūra to nevar saražot, tad Baltijas jūrā ir mirušās zonas."
Kāpēc ir svarīgi, lai jūra ir dzīve?
"Zivīm patīk dzīvot. Cilvēkam patīk aizbraukt, piemēram, uz Saulkrastiem, un jauki pavadīt dienu pie jūras nevis pie purva. Ekosistēmas pakalpojumu, ko jūra mums sniedz, ir aizsargslānis pret klimata pārmaiņām," skaidro Juntgena
"Ūdeņi, jo īpaši jūrās un okeānos, uzsūc lielāko daļu karstuma, tāpat tie uzņem ļoti lielu CO2 apjomu. Vairāk nekā meži. Un saražo ļoti daudz skābekli."
Runājot par zivīm, Kristīne vēlējos noskaidrot, vai zutis un menca vēl ir Baltijas jūra?
"Zutis 50 gadu laikā ir pazudis par 99%. Mums ir palicis 1% procents un mēs turpinām zvejot to miljonos. Runājot par zuti, lasi, mēs runājam par migrējošajam zivs sugām. Piemēram, zutim patīk dzīvot piekrastē – upēs, ezeros un tad, kad tas ir pieaudzis, tas migrē uz Sargasa jūru, kas ir pie Karību jūras. Tas peld principā apkārt pasaulei. Zutis ir viens no fascinējošākajiem dzīvniekiem, jo neviens vēl līdz galam nesaprot, kur tieši tas nārsto, kāpēc tas ir Sargasa jūra, kā atrod ceļu uz turieni. [..] Zutis nekad ezerā nenārstos. Viņam vajag Sargasa jūru. Ir dzirdēti stāsti, ka zudis dzīvo 80 gadus garu dzīvi, gaidot iespēju migrēt."
Migrējošo zivju lielākais posts, ir cilvēku sabūvētie aizsprosti. Piemēram, laši, netiek no jūras upēs, kur tie nārsto. Tās dažas zivis, kuras tiek cauri šiem aizsprostiem, cilvēks noķer un apēd.
Kas ir tas, ko mēs katrs varam darīt, lai uzlabotu Baltijas jūras veselību?
"Upes ietekmē Baltijas jūras veselību. Visas Latvijas upes ir Baltijas jūras baseina upes. Barības vielu problēma nāk no visas Latvijas. Piemēram, Zemgalē ir vissliktākā ūdens kvalitāte, jo tur ir visintensīvākā lauksaimniecība. Jāpievērš uzmanība tam, ko mēs darām ikdienā, kā mēs pārvietojamies, ko ēdam, ko un kā mēs patērējam. Viegls noteikums, ko ievērot, jo vairāk patērējam, jo lielāka ietekme, ne tikai uz jūru un upēm, bet vispār uz vidi," skaidro Jentgena.
"Vienkāršs padoms, ko katrs varam ievērot, ir neizniekot. Kad to ievērojam, tad varam pievērst uzmanību tam, ko patērējam"
Katrs no mums var aizpildīt Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulatoru šeit un noskaidrot savu ietekmi.
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
