Latvijā kāpusi vidējā darba alga – liels kāpums atsevišķos sektoros

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Savukārt vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, 2023.gadā Latvijā bija 1119 eiro jeb 72,9% no bruto algas. Gada laikā vidējā neto darba samaksa pieaugusi par 11,3%, taču, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija 2,2%.

Vidējā atalgojuma pārmaiņas 2023.gadā ietekmēja valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 500 līdz 620 eiro jeb par 24% par pilnas slodzes darbu, kā arī maksimālā neapliekamā minimuma un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielinājums.

Vienlaikus bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gadā bija 1225 eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir pieaugums par 13,4%, savukārt darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas bija 905 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, proti, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, atzīmē statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu Latvijā kopumā pieauga par 12,9% jeb 1,571 miljardu eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, palielinājās par 6800 jeb 0,9%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 18,2%, enerģētikas nozarē – par 17,5%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5%, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 15,0%, izglītībā – par 14,8%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,3%.

2023.gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – 2678 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā – 2549 eiro, enerģētikas jomā – 1972 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – 1969 eiro, valsts pārvaldē un aizsardzībā – 1810 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1703 eiro, veselības un sociālās aprūpes jomā – 1654 eiro, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – 1545 eiro.

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 993 eiro.