Labi strādā, tālu šauj: Ukrainas aizstāvji frontē saņēmuši čehu pašgājējhaubici "DANA"
Situācija Donbasa frontē kļūst arvien smagāka. Krievija masveidā savelk spēkus ap nākamo "atslēgas" pilsētu. Putina karaspēka mērķis tagad ir stratēģiski nozīmīgā Časivjara, pie okupētās Bahmutas. Diemžēl fakts, ka Ukrainas karavīriem pietrūkst munīcijas, dod iespēju krieviem virzīties uz priekšu.
TV3 Ziņu filmēšanas komanda Donbasā tikās ar karavīriem, kuri tur aizsardzības līnijas šajā frontes posmā, un viņi neslēpj, – lai cik jaudīga būtu tehnika, tā ir bezjēdzīga, ja nav lādiņu.
Kamēr rietumvalstis vilcinās ar militārās palīdzības piegādēm, Krievija šo laiku izmanto, lai gūtu panākumus frontē – lielākais uzsvars okupantiem ir Doneckas apgabals. Pēc Avdijivkas okupācijas krievu armija maksimāli koncentrē spēkus, lai sagrābtu Časivjaras pilsētu – pie okupētās Bahmutas. Un diemžēl okupantiem šeit ir arī panākumi – Krievijas karaspēks pavirzījies uz priekšu, ieņemot daļu Bohdanivkas un apdzīvotu vietu Ivanivsku.
Časivjara atrodas stratēģiski svarīgā augstienē, un pilsētas krišana ukraiņiem būtiski apgrūtinātu nosargāt tādas Donbasa lielās pilsētas kā Kostjantiņivku, Kramatorsku un Slavjansku.
Bet ukraiņi dara, ko var – sargā savu zemi. Arī ierobežotas munīcijas pieejamības apstākļos. Ar šiem karavīriem TV3 Ziņu filmēšanas komanda iepazinās pērn vasarā – tad puiši strādāja ar vēl padomju laika velkamajām haubicēm "D20". Kad notiek tikšanās ar viņiem tagad, ekipāža saņēmusi Čehijas ražojuma modernizēto pašgājējhaubici "DANA".
Šī ir ekskluzīva iespēja redzēt Čehijas ražojuma pašgājējhaubici darbībā, jo tā frontē parādījusies pavisam nesen. Šī tehnika ir aprīkota ar 152 milimetru kalibra lielgabalu, kas šauj 20 kilometru rādiusā. Priekšrocības – spēj ātri veikt uzdevumu un tikpat ātri arī aizbraukt no pozīcijām.
"Laba mašīna, labi strādā, tālu šauj, patīk. Tā ir mūsu "DANA M2″. Okupants atnāca uz mūsu zemi, iznīcina mierīgos iedzīvotājus – ko mēs darām, aizstāvam savu mīļo Ukrainu," saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Pavlo.
Artilērijas iekārta "DANA" pirmoreiz izstrādāta 70. gadu beigās bijušajā Čehoslovākijā. Taču šī ir modernizētā – 2018. gada ražojuma – haubice ar jaunu kabīni un uguns vadības sistēmu. Tai ir automatizēts šaušanas režīms, kad komandieris ievada tikai datus par mērķi.
Tehnika ir laba, čehu ražojuma, labs kalibrs, bet ir viens bet – ir jābūt ļoti precīzam koordinātu aprēķinam, līdz ar to joprojām apgūstam šo tehniku kaujas apstākļos. Kaujas uzdevumus tā tiešām veic ļoti labi. Pieci cilvēki – tā ir pilna ekipāža, bet var arī četri cilvēki, jo šajā gadījumā nav nepieciešams šāvējs, jo tehnika visu izdara automātiski. Ja salīdzinām ar veco tehniku, piemēram, "D20" velkamo haubici, ar ko mēs iepriekš strādājām – tur viss bija jādara ar rokām, katrs lādiņš jāpielādē cilvēkam, te viss notiek automātiski.
Karavīri neslēpj, ka patlaban "DANA" biežāk klusē nekā veic uzdevumus – ne jau tāpēc, ka krievi uzbrūk mazāk. Tieši pretēji okupanti šeit uzbrūk bez apstājas, taču ukraiņu iespējas atbildēt ir ļoti ierobežotas.
"Atsevišķs jautājums ir munīcija, bez tās jebkura tehnika ir bezjēdzīga, visi zina, ka mūsu kalibrs šobrīd ir deficīts, gan mūsējais, gan 155 milimetru lādiņi ir deficīts. Līdz ar to diemžēl arī tehnikas iespējas pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus ir stipri ierobežotas," norāda Mihailo.
Karavīri atzīst – lai arī nogurums ir, viņi nedrīkst pagurt. Visi apzinās, ka bez cīņas var pazaudēt savu valsti.
Katram ir ģimene, vecāki sirmgalvji, sievas, bērni, nav nozīmes mazs bērns, viens vai divi. Mēs visi gribam dzīvot mierīgu dzīvi. Nav šeit cilvēku, kuri jūsmo par karu, es neticu, ka kādam šeit ļoti patīk iet un darīt šo darbu, bet tas ir mūsu darbs, es to tā uztveru, grūts, smags darbs, bet tas ir jādara, citādi mūsu valsts nebūs. Mūsu vietā to neviens nedarīs. Jā, mēs pateicamies valstīm, kas mums palīdz, tostarp arī Latvijai, bet mēs negaidām, lai šeit nāks karavīri no citām valstīm, tas ir mūsu uzdevums. Labi, ka mums palīdz, ir smagi, un, ja šī palīdzība apstāsies pavisam, tad tas noteikti nebeigsies mums par labu.
Jau divi gadi, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu. Vaicāts, ko var pateikt par šo laiku, Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs norāda: "Paskaidrot to ar loģiku nav iespējams, normāla cilvēka prāts to nespēj pieņemt. Mēs to visu redzam, dzirdam, izjūtam katrs uz sevis, savām ģimenēm. Civilizēti cilvēki tā nedara. Bija valsts, turklāt valsts ar savu vēsturi, nozīmētām, civilizētās pasaules atzītām robežām. Tas, ko krievi šobrīd dara – cenšas apmierināt viena idiota impēriskās ambīcijas, tas arī viss."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
