Lauksaimnieki un mežsaimnieki aicina palielināt kompensācijas par zemi un mežu aizsargājamajās teritorijās

Lauksaimniekiem, kuri uz Rīgu bija devušies ar traktoriem, otrdien galvaspilsētas centrā iebraukt neļāva, tādēļ smagās tehnikas rindas veidojās maģistrālo ielu malās. Tikmēr paši saimnieki pulcējas Doma laukumā. Daži protestētāji ieradās kaujinieciski, ar kartupeļu dakšām.

Pēc policijas lūguma aukstos ieročus tomēr liekot pie malas, zemnieki pulcēšanos turpināja. Šoreiz sanākušo lielākā sāpe par dažādiem zemes apgrūtinājumiem. Ja to īpašumā atrod kādu retu biotopu vai šo zemi nosaka par aizsargājamu teritoriju, saimniekošana tur tiem liegta, taču kompensācijas esot niecīgas vai pat nekādas.

"Ja esmu to zemi pircis par naudu vai mantojis, samaksājiet man par to zemi. Lai pilsētnieki to saprastu – ja esat paņēmis trīs istabu dzīvokli kredītā, tad varbūt mēs jums tagad aizslēgsim vienu istabu ciet. Vienā jūs nedzīvosiet," stāsta lauksaimnieks no Tukuma novada Mārtiņš Lūsis.

Zemniekus satraucot arī turpmākie Eiropas plāni par zaļo kursu. Piemēram, tuvākajos gados arī Latvijai jāiesaistās kūdras atjaunošanā, kas faktiski nozīmē ražīgas lauksaimniecības zemes applūdināšanu.

"Kaut kas jāatstāj pļavām, ganībām, kaut kas kūdrai. Ko darīšu es? Skatīties, kā tur pļavā aug tās pienenes un kūdras laukos ūdeņi. Zivtiņas es tur skatīšos?" vaicā lauksaimniece no Dobeles novada Sigita Vītola.

"Es nevaru saprast, kā var ierēdņi man vienā brīdī pateikt, šajā zemē tu vairs nestrādāsi, šajā mežā malku vairs necirtīsi. Ar kādām tiesībām?" jautā lauksaimniece no Dobeles novada Solvita Gaurača.

Lauksaimnieku galamērķis bija Ministru kabinets – tur tie apvienojās jau ar mežsaimniekiem, kuriem arī šobrīd ir dažāda sāpe par notiekošo nozarē.

Arī mežsaimniekiem līdzīgi – viena aizsargājam putna ligzda vai kāda retas piepes atradne saimniekošanai to lolotajā mežā var likt punktu. Tā, piemēram, esot ar Diānas Gančovskas īpašumu Cēsu pusē, jo netālu no tā uzieta mazā ērgļa ligzda.

"Es savā mežā neko nevaru darīt. Man ir 5,2 hektāri, un divas trešdaļas ir liegums un buferzona. 10 gadus monitorēja to ligzdu, viņš ne reizi nav bijis, ne reizi nav ligzdojis," norāda Diāna Gančovska.

Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai ierobežota saimnieciskā darbība, šobrīd noteiktā kompensācija ir no 50 līdz 190 eiro gadā. Mežsaimnieki gan saka – hektāru mežu nozāģējot, tā vērtība ir 10 un vairāki tūkstoši eiro.

"Mēs neesam pret dabas aizsardzību kā tādu. Lai dzīvo putni, lai dzīvo tās piepes. Bet, ja sabiedrība grib izmantot mūsu mežu dabas aizsardzībai, samaksājiet mums par to, nevis 160 eiro gadā. Studentam "kojas" maksā 160 eiro mēnesī," teic mežsaimnieks no Bauskas novada Edgars Keičs.

"Kad es izdomāju mācīties Meža fakultātē, redzēju nākotni. Bet, ja nāk šādas ziņas, tas apgrūtina manas iespējas domāt par nākotnes plāniem," norāda topošais mežsaimnieks Pēteris Keičs.

Pie protestētājiem ieradās arī premjere Evika Siliņa (JV), kura atzina – svarīgi rūpēties par dabu, ievērojot arī tautsaimniecības intereses, tādēļ aicināja nozari izstrādāt priekšlikumus par sāpīgajiem jautājumiem, jo par tiem iespējams vēl diskutēt un rast kompromisu.

"Līdz galam nav izstrādāts ne jaunais kompensējošais regulējums, ne mēs esam līdz galam izstrādājuši, kādā veidā un par ko būs šīs kompensācijas, kā arī cik lieli būs šie ierobežojumi. Es saprotu, ka gribat tikt sadzirdēti un jūs esat gan sadzirdēti, gan ieraudzīti," sacīja Siliņa.

Arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) paudis, ka ir gatavs strādāt, lai apgrūtinājumus īpašumiem varētu uzlikt tikai tad, kad par tiem ir samaksāta taisnīga kompensācija.