Ar tiesībām, pasi vai ID kabatā: Kas noteikti jāzina, ja vēlies ceļot uz Latvijas pierobežu?

Tiem, kas vēlas doties tuvāk Latvijas austrumu robežai, apceļojot Latgali un Vidzemi, kur mūsu valsts robežojas ar agresorvalsti Krieviju un Baltkrieviju, der atcerēties pāris lietas, kas noteikti jāņem vērā.

Portāls "tv3.lv" apkopoja informāciju, kas jāzina iedzīvotājiem, ja vēlas ceļot pierobežas tuvumā. Sākotnēji jāatgādina, ka saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz šā gada 10. februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā bija spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas pērn augustā nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Savukārt šonedēļ Iekšlietu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts liecina, – atjaunojoties nelegālo migrantu plūsmai, ministrija rosina tuvākajā laikā atjaunot pastiprinātu robežapsardzības režīmu.

Uz pierobežu ar pasi, autovadītāja apliecību vai ID karti kabatā

Pierobežas zona Latvijā ir 30 kilometru plata josla gar Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Uzturoties pierobežā, personai ir pienākums glabāt pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu (pase, ID karte vai vadītāja apliecība), kas apliecina personas identitāti, portālam "tv3.lv" skaidroja Valts robežsardzē.

Nedaudz stingrāki noteikumi pierobežas joslas teritorijā. Tā ir līdz 2 kilometriem plata josla gar Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Uz ceļiem pierobežas joslas sākumu un beigas apzīmē ar šādām ceļa zīmēm – "pierobežas joslas sākums" un "pierobežas joslas beigas".

Uzturoties pierobežas joslā personai no 15 gadu vecuma nepieciešama speciālā caurlaide (ceļotājiem – terminētā), taču ir izņēmuma gadījumi, kad šāda caurlaide nav nepieciešama.

Caurlaide nav nepieciešama:

• ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu pierobežas joslā un uzturas attiecīgā novada (pilsētas) vai blakus esošā novada (pilsētas) pierobežas joslā;
• ja persona pārvietojas pa valsts autoceļu, kas šķērso pierobežas joslu;
• ja valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona (darbinieks) pilda dienesta (amata) pienākumus pierobežas joslā un var uzrādīt dienesta apliecību, ja tā paredzēta attiecīgās iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos;
• ja persona var uzrādīt Latvijas Republikas izdotu vietējās pierobežas satiksmes atļauju.

Ko darīt, ja bērnam nav pase vai ID apliecība?

Valsts robežsardzē portālam "tv3.lv" skaidro – prasība uzrādīt personu apliecinošus dokumentus attiecināma uz personu, kura sasniegusi 15 gadu vecumu.

Vienlaikus robežsardze atgādina, ka – uzturoties pierobežā un pierobežas joslā, jārēķinās, ka Valsts robežsardzes amatpersonas var veikt nosacījumu ievērošanas kontroli.

Deviņas idejas brīvdienām Latgalē

Ne velti Latgali dēvē par Zilo ezeru zemi, jo ezeri šeit sastopami gandrīz ik uz soļa. Tomēr tas, kas padara šo reģionu tik īpašu, ir Latgales tradīcijas un viesmīlīgie cilvēki. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta mājaslapā "www.latvia.travel" apkopots, ko darīt un redzēt Latgalē.

Aglonas maizes muzejs

Aglona ir slavena ne tikai ar Aglonas baziliku, kas ir Latvijas katolicisma centrs, bet arī ar maizes muzeju. Maizes muzejā kopā ar latgaļu saimnieci varēsi izcept savu maizi un, iepriekš rezervējot, baudīt mielastu pēc latgaļu labākajām tradīcijām. Galds lūzīs no ēdienu pārpilnības un vēderi būs pilni.

Dabas parks "Numernes valnis"

Dabas parks "Numernes valnis" ir NATURA 2000 teritorija, kas izveidota 2004. gadā. Dabas parkā atrodas skatu tornis, kas ir 20 metrus augsts un no tā paveras plašs skats. Blakus skatu tornim ir uzstādīti divi zvaigžņu vērošanas krēsli, kas dienā ļaus aplūkot skaisto panorāmu un tumšajos laikos palīdzēs dabasmīļiem noķert krītošās zvaigznes.

Marķētais vietējais velomaršuts nr. 776 izved riteņbraucējus pa skaistākajām dabas parka vietām un ļauj izbaudīt Numernes vaļņa pauguraino reljefu. Apmeklējot dabas parku, iegriezies arī tuvumā esošajā Malnavas Mājas restorānā, Latgolys šmakovkā un atpūtas parkā "Zīdūņs".

Ludzas viduslaiku pilsdrupas

1399. gadā vācu krustneši pilskalnā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordeņa austrumu robežas aizsardzībai uzcēla varenu pili – trīsstāvīgu mūra celtni ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Pils tika celta no pelēkiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, rotāta melniem glazētiem ķieģeļiem.

Pils drupas ir iemīļota pilsētnieku un viesu atpūtas vieta, no kuras paveras skaistākā pilsētas panorāma. Ar seno pili, tās ķēniņu un noburto princesi saistās vairākas skaistas leģendas.

Dabas parks "Daugavas loki"

Daugavas ielejā posmā no Krāslavas līdz Naujenei dibināts dabas parks, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.

Priedaines skatu tornis

Priedaines skatu tornis ir viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā, kura augstums sasniedz 32 metrus. Uzkāp skatu tornī un pacelsies virs Daugavas loku mežiem, Krāslavas koka mājiņām un baznīcu smailēm.

Līvānu Stikla un amatniecības centrs

Līvānu stikla un amatniecības centra stikla pūšanas darbnīcā ir atdzimusi vairāk nekā 100 gadus senā stikla pūšanas tradīcija. Darbnīcā varēsi ielūkoties stikla tapšanas procesā, izzināt stikla izstrādes tehnoloģijas noslēpumus un sajust karstās stikla masas pārvērtību brīnumu, kas top pieredzējuša stikla meistara rokās.

Velnezers (Čertoks)

Reti kurš spoku stāsts spēj sacensties ar leģendām par Velnezeru jeb Čertoku. Ezera apkārtnē nekad neesot dzīvojuši cilvēki, jo tā tuvumā neesot iespējams ilgstoši uzturēties, turklāt Čertoku nemīl pat zivis un ūdensaugi. Toties tā zilganzaļais ūdens ir īpaši fotogēnisks.

Andrupenes lauku sēta

Tā ir kārtīga latgaliešu lauku sēta ar simtgadīgām ēkām un nezūdošu sirsnību, uzņemot ciemiņus.

Viļakas ezera sala

Uz Viļakas ezera salu ved viens no garākajiem pontonu tiltiem Latvijā, tas ir skaists veids, kā nonākt līdz ezera salai. Uz salas ir izveidota jauna pastaigu taka 442 metru garumā, kas ved apkārt salai.