SEPLP locekle Upleja‑Jegermane atsauc atkāpšanos no amata; darbu turpinās līdz pilnvaru beigām

Rinkēvičs atzīmē, Rīgas pilī aprīlī notiks diskusija par sabiedriskajiem medijiem un Uplejas-Jegermanes aktualizētajām problēmām. Rinkēvičs uzsvēra, ka pilnībā atbalsta Upleju-Jegermani un pateicās viņai par gatavību turpināt darbu.

Upleja-Jegermane pateicās prezidentam par izrādīto atbalstu un publiski ir apstiprinājusi, ka atsauc savu paziņojumu par amata atstādināšanu: "Paldies Valsts prezidentam par atbalstu un publiski apstiprinu, ka atsaukšu savu paziņojumu par amata atstāšanu. Turpināšu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas."

Paldies Valsts prezidentam par atbalstu un publiski apstiprinu, ka atsaukšu savu paziņojumu par amata atstāšanu. Turpināšu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas. https://t.co/zsWAKCyC6V

— Sanita Upleja-Jegermane (@SanitaUpleja) March 14, 2024

LETA jau rakstīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāti, trešdien, 13.martā, uzklausot SEPLP locekļu ziņojumu par mediju uzrauga turpmāku darbību, padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes aiziešanu no amata vērtēja kā ārkārtēju situāciju.

Komisijas sēdē Upleja-Jegermane informēja deputātus par saviem aiziešanas iemesliem, tostarp par nespēju vienoties ar pārējiem SEPLP locekļiem jautājumā par valodas lietojumu sabiedriskajos medijos. Pēc viņas domām valodas jautājums ir "Latvijas valstij eksistenciāli svarīgs jautājums".

Komentējot sīkāk, Upleja-Jegermane uzsvēra, ka nekad nav atbalstījusi pilnīgu krievu valodas aizliegumu, taču viņa neatbalsta to, ka ar sabiedrisko mediju saturu divās valodās tiek turpināts divkopienu sabiedrības princips. Tāpat padomes loceklei esot svarīgi tas, lai SEPLP ievērotu Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) noteikto, proti, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.

"Nav atbalstāma reāla divvalodība un divkopienu sabiedrība. Divas programmas rada divkopienu sabiedrību – noteiktas tematikas, noteiktu saturu. Tas nosaka arī to, kuri ir uzaicinātie cilvēki. (..) Krievu valoda nav aizliedzama, bet ir jāmainās pieejai kā saturs sabiedriskajos medijos tiek atspoguļots, un kādās proporcijās tas notiek," sacīja Upleja-Jegermane.