Pērn Latvijā ik mēnesi no iedzīvotāju kontiem izkrāpti vismaz miljons eiro
Šī nedēļa Latvijā pasludināta par Finanšu pratības nedēļu. Šāds pasākums pie mums norit jau 11. reizi, un šoreiz lielākais uzsvars likts uz finanšu drošību un iedzīvotāju izglītošanu par to, kā neiekrist krāpnieku nagos. Naudas izkrāpšana aizvien pie mums ir liela problēma. Pērn no iedzīvotāju kontiem ik mēnesi izkrāpts vismaz viens miljons eiro. Diemžēl ar līdzīgu tendenci iesācies arī šis gads, vēsta raidījums TV3 Ziņas.
Finanšu pratība ir ne tikai spēja efektīvi pārvaldīt savu naudu, bet arī zināšanas, kā to nepazaudēt, iekrītot krāpnieku slazdos. Tā uzsver Latvijas Bankas speciālisti, kuru paspārnē jau 11. reizi tiek organizēta Finanšu pratības nedēļa. Lai gan arī šoreiz akcijā plānots runāt par dažādām tēmām, kas palīdz uzlabot iedzīvotāju naudas prasmi, liels uzsvars likts tieši uz krāpniecības atpazīšanu, kas pēdējos gados kļuvusi par milzu problēmu.
Vaicāta, vai patlaban var teikt, ka no iedzīvotājiem izkrāpj aptuveni miljonu eiro mēnesī, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše atbildēja apstiprinoši: "Jā, un šajā gadā tas ir bijis pat vairāk. Ir bijis pat pusotrs miljons, kas Latvijas iedzīvotājiem, nepilniem diviem miljoniem, tiek izkrāpts viena mēneša laikā. Latvijā šis ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kāds ir iedzīvotājiem. Līdz ar to šis izaicinājums mums kaut kā ir jāaktualizē."
Tādēļ šonedēļ kā klātienē, tā videokonferenču veidā plānotas vairāk nekā 90 lekcijas, diskusijas un dažādas citas aktivitātes, kurās iedzīvotāji varēs uzzināt, kā krāpniecību atpazīt. Viens no šādiem pasākumiem jau šodien notika SEB bankā. To apmeklēja daudzi skolēni. Starp tiem arī Ingūna, kura speciāli mērojusi ceļu no Rēzeknes uz Rīgu.
"Pilnīgi viss no jauna, es nezināju neko par tādiem krāpniecības veidiem. Bet tas mani izglītoja, tagad es zināšu, ko darīt, kā novērst šo situāciju, un arī teikšu saviem draugiem, vecākiem, vecvecākiem noteikti, jo, manuprāt, vecvecāki nav drošībā, jo vairāk uzticas cilvēkiem."
Speciālisti gan pauž, tas ir mīts, ka krāpnieku nagos iekrīt tikai veci vai neizglītoti cilvēki. Dati rāda, ka visbiežāk apkrāpj iedzīvotājus spēka gados. Policijas statistika liecina, ka pērn izplatītākais krāpšanas veids bijusi telefonkrāpšana – likumsargi reģistrējuši vairāk nekā 4100 šādu gadījumu, noziedzniekiem visbiežāk izliekoties par policijas vai banku darbiniekiem.
SEB bankas krāpšanas novēršanas speciāliste Inna Moskaļenko norāda, ka, saprotot, ka zvans ir aizdomīgs, vislabākais ir – nolikt klausuli un pārzvanīt uz oficiālo organizāciju. "Vai tā būtu policija, banka vai jebkurš cits. Un, protams, ja sāk prasīt kaut kādus datus, kartes datus, personas datus, ielogoties kaut kur, nosaukt kaut ko, tas ir pirmais sarkanais karogs, ka tevi mēģina apkrāpt."
"Ja tev kaut ko piedāvā, vispirms saki nē, un tad sāc meklēt pierādījumus, kāpēc tas varētu būt ticami. Mēs jau esam raduši vispirms uzticēties un tad skatīties, vai kaut kas neliekas aizdomīgs. Es teiktu tā, šobrīd pie tā apjoma, kas ir Latvijā, mums jābūt primāri aizdomīgiem."
Speciālisti norāda, ja pieaugušie visbiežāk iekrīt telefonkrāpnieku slazdos vai tiek apkrāpti caur viltus investīciju fondiem, jaunieši arvien biežāk kļūst par naudas mūļiem, kad tie, pretī saņemot atlīdzību, ļauj izmantot savu kontu naudas atmazgāšanai vai kādām citām nelikumībām. Tādēļ arī vecāki ar savām atvasēm var pārrunāt riskus, kas var iestāties, iesaistoties šādās pretlikumīgās darbībās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
