Pieaug finanšu krāpniecība. Kādēļ uzķeramies un kā sevi pasargāt?
Finanšu krāpniecības shēmās viens no noteicošajiem faktoriem, kādēļ krāpniekiem izdodas apmānīt un izvilināt naudu, ir cilvēciskais faktors, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja "SEB bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
"Gaidas, vēlme nopelnīt, varbūt nedrošības sajūta. Tas ir tas, kas bieži vien liek izdarīt šos neracionālos lēmumus," norāda Pelcis.
"SEB bankas" drošības pārvaldes vadītājs norāda, – lai izvairītos no krāpniecības, iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem un kritiskiem.
"Jāuzdod jautājumi, nevajag nepaļauties uz spiedienu un ātru lēmuma pieņemšanu – jo tas ir tas, uz ko paļaujas krāpnieki. Viņi cenšas iedzīt mūs stūrī, ka nav laika padomāt," bilst bankas pārstāvis.
Kā norāda Pelcis, noziedzīgās finanšu krāpniecības organizētāji visbiežāk atrodas ārvalstīs.
Kā iepriekš ziņots, Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022. gadā.
Kopumā 2023. gadā īstenoti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2022.gadā.
Vienlaikus 2023. gadā novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro.
Pagājušajā gadā Latvijas bankās konstatēti 3140 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 579 011 eiro. Tāpat konstatēts 3671 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 5 603 496 eiro, un 984 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 479 787 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
