Ik pa brīdim galvaspilsētā nākas dzirdēt par kādu sabrukušu graustu, kurš ilgstoši bijis avārijas stāvoklī un kuru īpašnieki nav spējuši to sakārtot. Pirmdienas vakarā viens šāds īpašums sabruka arī Andrejsalas apkaimē. Tomēr pilsētā ir vēl vairāki simti ēku, kuras nesakārtotas stāv pat kopš pagājušā gadsimta. Kāpēc tās neizdodas sakārtot un vai atbildīgie vispār uzskata, ka to var izdarīt?
Pētersalas ielas nams pirms dažiem gadiem pārdzīvoja nopietnu ugunsgrēku, un īpašums ilgstoši bijis avārijas stāvoklī. Lai gan jau šomēnes to bija plānots nojaukt, pirmdien nams sabruka pats, apdraudot līdzās esošās automašīnas un paralizējot tramvaju satiksmi.
"Ar Pētersalas ielas namu viss šobrīd ir droši tādā ziņā, ka bīstamību sabiedrībai apkārtējai nerada, tas pa šo nakti ir demontēts un satiksmes kustība ir atjaunota jau vakar vēlu vakarā," norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš.
Tomēr graustu galvaspilsēta ir pa pilnam – šobrīd reģistrēti vairāk nekā 850 privātīpašniekiem piederoši vidi degradējoši objekti. Pašvaldība cīņā piemēro burkāna un pātagas principu – pa labam sakārtošanu mēģina panākt piedāvājot līdzfinansējumu fasāžu un kultūrvēsturisko elementu atjaunošanai, bīstamības novēršanai un teritorijas labiekārtošanai. Ja sadarbība neizdodas, kā sodu piemēro 3% paaugstināto īpašuma nodokļa likmi un, ja neizpilda domes uzliktos pienākumus, piemēro administratīvos sodus.
Vladimirs Ozoliņš
Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs
Mums ir Marijas ielas nams, Kalnciema iela ēkas, gadu desmitiem tās stāv, un paaugstinātās likmes tiem īpašniekiem nav sods. [TV3 Ziņas: Jūsuprāt, ir pietiekami ar to, ko mēs tagad varam darīt jeb vajadzētu vēl kaut ko?] Ja runājam par to pašu Marijas ielu 6, katru mēnesi piestādām šos administratīvos sodus par to, ka viņi neveic domes lēmumos noteiktos pienākumus, es domāju, ka šie ir pietiekami efektīvi , es ceru, ka īpašnieki arī kādreiz saņemsies un to darīs
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Marijas ielas grausts ir redzamākais no nesakoptajiem īpašumiem un, kamēr pašvaldība cīnās ar tā īpašniekiem, izaugusi jau vesela paaudze, jo ēka ir pamesta kopš 90. gadiem. Un gadu desmitiem domes pārstāvji vai nu apgalvo, ka tūlīt, tūlīt piespiedīs īpašniekus pie sienas, vai ka izdarīts viss iespējamais.
2009. gadā tā laika Rīgas domes Īpašumu departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs norādīja: "Dot termiņu īpašniekiem, ja viņi paši nesakārto, tad Rīgas dome viņiem piestāda rēķinu, un, ja viņiem neapmaksā, tad tiesas ceļā mēs ņemam vai naudu vai īpašumu."
Savukārt 2021. gadā tā laika Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieks Ingus Vurcavs pauda: "Principā tas ir īpašnieku jautājums, viņi to zina un pašvaldība no savas puses ir darījusi visu iespējamo, ir jau bijis lēmums par piespiedu sakārtošanu."
Retorika nav mainījusies arī 25 gadus vēlāk.
Dainis Locis
Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs, "Nacionālā apvienība"
Marijas ielas slavenais grausts 20 gadus stāv un stāvēs vēl 20, tas sods nav pietiekams. [TV3 Ziņas: Tad neko, tad atstājam kā ir?] Te ir kopējais stāsts – es domāju, mūsu ekonomikas attīstība valstī vienā brīdī tomēr piespiedīs šos negodprātīgos īpašniekus ķerties pie tā, lai būtu izdevīgāk daudz sakopt šo īpašumu. Citādāk es neredzu. Mēs varam ietu uz kaut kādu atsavināšanu, bet tad mēs atgriežamies pie tā, ko es teicu – mēs atsavinām un to problēmu paņemam uz sevi, un naudas vairāk tāpat nerodas.
Un tā ir atbilde uz kopējo graustu situāciju pilsētā – esošie instrumenti esot pietiekami, un pārņemt nolaistos īpašumus pilsēta nevar, jo naudas to sakārtošanai nav.
"Arī mūsu īpašumi ir jāsakārto, departamentam ir skolas, sociālās iestādes, policijas iestādes un visur ir nepieciešami remonti, ticiet man, situācija ir ļoti smaga pilsētā ar īpašumiem," norādīja Locis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ko varētu lietas labā darīt, politiķis solīja pārrunāt ar domes koalīcijas partneriem, taču konkrētu risinājumu ar kuriem vērsties, piemēram, Ekonomikas ministrijā, pagaidām neesot.
Pēdējo sešu gadu laikā Marijas ielas grausta īpašniekiem dome sodu piemērojusi 11 reižu. Kopējais soda apjoms ir nedaudz virs 35 tūkstošiem eiro. No tiem samaksāta tikai aptuveni puse, un Igaunijā bāzētie īpašnieki pilsētai parādā ir teju 17 tūkstošu eiro.
