Azerbaidžāna turpina izmantot pārspēku, lai piespiestu Armēniju atdot teritorijas
Armēnijas un Azerbaidžānas trauslais miers jau atkal vienādojas ar jautājuma zīmi.
Gadu desmitiem ilgais konflikts par Kalnu Karabahu pērnā gada septembrī kārtējo reizi pārauga atklātā karadarbībā.
Tā bija īsā, bet asiņainā Baku ofensīva. Rezultātā – Azerbaidžāna atguva kontroli pār anklāvu un lielākā daļu etnisko armēņu, kas to apdzīvoja, devās bēgļu gaitās.
Pēc armēņu kapitulācijas iestājās nosacīts pamiers. Rudens notikumi abas valstis nostādījuši uz trausla miera meklēšanas ceļa. Taču tagad Baku pieprasījusi Armēnijai atteikties no kontroles pār vēl astoņiem pierobežas ciematiem, kuros pirms PSRS sabrukuma dzīvoja azerbaidžāņi, bet šobrīd – etniskie armēņi.
Sākotnēji Eerevāna kategoriski noliedza šādu scenāriju, tagad tiek pieļauta piekāpšanās jautājumā par četriem no prasītajiem ciematiem. Pamatojums – miers ilgtermiņā ir svarīgāks par karu jau šīs nedēļas beigās. Tā to vietējiem pamatojis Armēnijas premjers Nikols Pašinjans, tiekoties ar ciemu iedzīvotājiem.
"Lai iegūtu to, kas mums likumīgi pieder, mums jābūt gataviem atdot to, kas mums likumīgi nepieder. Vienošanās ir šāda: Armēnija un Azerbaidžāna atzīst viena otras teritoriālo integritāti, pamatojoties uz 1991. gada Alma-Atas deklarāciju. Patiesībā atbilstoša pieeja ir pieturēties pie 1991. gada kartēm."
Meklēt mieru Kaukāzā šobrīd cenšas arī NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs. Savu vizīti viņš sāka ar Azerbaidžānas apmeklējumu, kur tikās ar valsts galvenajām amatpersonām un uzklausīja progresu miera meklējumu sarunām.
"Vēlreiz gribu teikt, ka miera sarunu sākšana bija mūsu iniciatīva, un šobrīd ar Armēnijas kolēģiem jau septiņas reizes esam apmainījušies ar komentāriem par miera līguma projektu."
Stoltenberga ceļi veda arī uz Armēniju, kurā NATO šefs aicināja mieru meklēt, balstoties uz savstarpēji saskaņotiem principiem un atsakoties no piespiešanas, kā arī draudiem.
"Es mudinu abas valstis panākt vienošanos, kas pavērtu ceļu attiecību normalizēšanai un ilgtspējīga miera nodrošināšanai abām tautām. NATO atbalsta Armēnijas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Krievijas karš Ukrainā ir skaudrs atgādinājums, ka mieru mēs nevaram uzskatīt par pašsaprotamu."
Neatrisinātais teritoriju stāsts joprojām ir galvenais šķērslis sarunās par robežu starp Armēniju un Azerbaidžānu. Taču bailes no jauniem kara draudiem, izskatās, ka tās sāks virzīt uz priekšu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
