"Financial Times" Timotija Gārtona Eša grāmatu "Tēvzemes" atzīst par 2023. gada grāmatu

Uzvaras un traģēdijas, ko Eiropa piedzīvojusi pēc Otrā pasaules kara, Timotijs Gārtons Ešs aplūko caur personīgās pieredzes prizmu. Šo britu autoru mēdz dēvēt par "tagadnes vēstures pētnieku", jo jau pusgadsimtu viņš aizrautīgi seko notikumiem Eiropas politikā un sabiedrībā. Savā grāmatā viņš aicina sev līdzi ceļojumā cauri laikam un telpai, smeļoties informāciju paša piezīmēs par daudziem nozīmīgiem notikumiem, piedāvā dzīvīgu aculiecinieka skatījumu, atgriežoties vietās, kur tapusi mūsu kontinenta vēsture, un analizē senāku triumfu un kļūdu nospiedumus mūsu tagadnē.

"Tēvzemes" parāda, kā Eiropa iznira no pēckara posta, lai atjaunotos, lai kļūtu demokrātiska un vienota, vainagojot šo procesu ar Berlīnes mūra krišanu. Un tad apstātos. Grāmata spilgti atspoguļo līdz šim nebijuša progresa periodu, nesaudzīgi un ar skaidru prātu vērtējot daudzās kļūmes, sākot ar 2008. gada finansu krīzi un beidzot ar karu Ukrainā. Timotijs Gārtons Ešs par spīti breksitam, sevi dēvē par angļu eiropieti, un viņa "Tēvzemes" priecē gan ar apvāršņa plašumu – tour d’horizon –, gan ar vēstījuma spēku – tour de force.

Timotijs Gārtons Ešs (Timothy Garton Ash, 1955) ir britu vēsturnieks, autors un komentētājs, viņš ir Eiropas studiju profesors Oksfordas Universitātē un regulāri raksta slejas laikrakstam Guardian. Pievēršas galvenokārt Eiropas mūslaiku vēsturei, īpaši norisēm Centrālajā un Austrumeiropā. Par žurnālista veikumu un grāmatām saņēmis daudzas balvas un uzslavas. Viņam bija 17 gadu, kad Lielbritānija iestājās Eiropas Ekonomiskajā Kopienā, un 64 gadi, kad tā Eiropas Savienību pameta. Starpposmā viņš aktīvi sekojis Eiropas politikai, bijis klāt dažās no visdramatiskākajām tās vēstures epizodēm, intervējis daudzas ietekmīgas personības un analizējis, kā visā kontinentā attīstījusies un mainījusies ierindas eiropiešu dzīve.

Interese par Austrumeiropu nostiprinājās laikā, kad absolvējis Ekseteras koledžu Oksfordā un izgājis pēcdiploma apmācību Sv. Entonija koledžā, viņš nonāca tolaik vēl mūra sadalītajā Berlīnē, kur pavadīja vairākus gadus, nodarbojoties ar pētniecību gan Rietumberlīnes Brīvajā universitātē, gan Austrumberlīnes Humbolta Universitātē. Stasi viņu pastāvīgi novēroja un uzskatīja par britu spiegu. Šo faktu Ešs gan noliedzis, tomēr sevi tolaik dēvējis par "karavīru ienaidnieka aizmugurē", bet Vācijas Demokrātisku Republiku – par "patiešām neģēlīgu režīmu".

20. gadsimta astoņdesmitajos gados Ešs strādāja par laikraksta "The Spectator" ārzemju ziņu nodaļas redaktoru un rakstīja slejas izdevumam "The Independent". Pakāpeniski pievērsās arī akadēmiskai karjerai gan Oksfordas Universitātē, gan Stenforda Universitātes Hūvera institūtā. Ilgāku laiku rakstījis arī prestižajam ASV izdevumam "New York Review of Books". Viņa slejas pārpublicē spāņu dienas laikraksts "El Pais", turku avīze "Radikal" un citi izdevumi. Ešs bieži uzstājas ar priekšlasījumiem Karaliskajā Literatūras biedrībā, Karaliskajā Vēstures biedrībā, viņš ir arī Berlīnes-Brandenburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Piedalījies vērienīgā Oksfordas Universitātes projektā, kas veltīts vārda brīvībai, 2016. gadā sarakstījis par šo tēmu grāmatu, kas saņēma Britu Akadēmijas balvu par globālu saprašanos kultūras jomā.

2005. gadā žurnāli "Prospect" un "Foreign Policy" Ešu iekļāva 100 pasaules ievērojamāko intelektuāļu sarakstā, bet žurnāls Time viņu nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē.

Rakstā teikts: "Grāmatplaukti ir vieta, kur savu mūžu pavada lielākā daļa vēsturei veltītu grāmatu. Bet vēsture, ko raksta Gārtons Ešs, drīzāk atrodas uz to cilvēku rakstāmgaldiem, kuri pieņem pasaulei svarīgus lēmumus." 2006. gadā viņam piešķirta Džordža Orvela balva par politikai veltīto rakstniecību, bet 2017. gadā – prestižā "Charlemagne" balva.

Grāmata "Tēvzemes" simboliski sadalīta vairākos posmos: Drupas (1945), Sienas (1961–1979), Pacēlums (1980–1989), Triumfs (1990–2007) un Klupiens (2008–2022). Tā kā teksta tapšanas laikā sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, tekstā sniegta situācijas analīze līdz 2023. gada februārim.

Grāmatas ievadā Ešs saka: "Šī grāmata ir personiska Eiropas vēsture. Tā nav autobiogrāfija. Tā drīzāk ir vēsture ar ilustrācijām no manām atmiņām. Es izmantoju gan savas dienasgrāmatas, pierakstus, fotogrāfijas, atmiņas, visu, kas lasīts, vērots un dzirdēts pēdējā pusgadsimta laikā, gan to, ko atmiņā atsaukuši citi cilvēki. Tāpēc, sakot "personiska" vēsture, es ar to nedomāju tikai savējo; es runāju par vēsturi kā atsevišķu cilvēku pieredzi, kas atspoguļota viņu stāstos. Esmu iekļāvis citātus ne tikai no savām sarunām ar Eiropas līderiem, ja tie palīdz ilustrēt vēstījumu, bet arī no daudzām tikšanās reizēm ar tā saucamajiem vienkāršajiem ļaudīm, kuri bieži vien ir apbrīnojamākas cilvēciskās būtnes nekā viņu līderi."

Savukārt noslēgumā autors secina: "Šodienas Eiropa ar visām savām kļūdām, trūkumiem un liekulībām, par spīti visām pēdējo gadu neveiksmēm, joprojām ir daudz labāka nekā tā, kuru 20. gadsimta septiņdesmitajos gados devos iepazīt. Nemaz nerunājot par to elli, ar kuru jaunībā sastapās mans tēvs. Tā ir labāka arī par agrāko gadsimtu Eiropām, ieskaitot to pirms 1914. gada, kuru idealizēja Stefans Cveigs. Patiesībā, izmantojot Čērčila slaveno teicienu par demokrātiju, mēs varam teikt, ka šī ir pati sliktākā Eiropa, ja neskaita visas tās pārējās, kuras mēs laiku pa laikam esam izmēģinājuši. Ir jēga aizstāvēt, uzlabot un paplašināt brīvu Eiropu. Tas ir cerības vērts mērķis."

Lūk, dažas atsauksmes:

"FINANCIAL TIMES" LABĀKĀ 2023. GADA VASARAS GRĀMATA

•  "Tā nav konservēta Eiropas Savienības vēsture – un nekādā gadījumā nav par Lielbritānijas mokošajām attiecībām ar to. Grāmata piedāvā panorāmisku skatījumu uz plašu kontinentu, ko apdzīvo 850 miljoni cilvēku, un vienlīdz uzmanīgi ieklausās, ko runā uz ielas Prištinā un ko – Parīzē. [..] Grāmata ar skaidru prātu un karstu sirdi." Boids Tonkins, "Financial Times";
• "Vai Eiropa reāli pastāv vai tā tomēr ir tikai prāta konstrukcija vēlamības izteiksmē? Šī precīziem vērojumiem bagātā grāmata izskata abas iespējas." Kirkus Reviews;
• "Īstā grāmata Eiropai tieši īstajā laikā." Timotijs Snaiders, grāmatas "On Tyranny" autors;
• "Lasītāji diez vai var vēlēties gudrāku ceļvedi… izaicinoši cerību pilns." "Financial Times";
• "Aizkustinoša mīlestības vēstule Eiropai." Lea Aipi, albāņu rakstniece, politoloģe, grāmatas "Free" autore.