Agneses Cimdiņas jaunākā monogrāfija "Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī. Tirgus un naftas antropoloģija"
Izdevniecība "Jānis Roze" rosina jaunā gada ieskaņā pievērsties nopietnai, ar planētas tuvāko desmitgažu ikdienu saistītai tēmai – ekoloģijas saistībai ar cilvēku uzvedības modeļiem, sadzīves kultūru un tradīcijām un šo faktoru ietekmi uz uzņēmējdarbību. Šādai mūsdienīgai un pagaidām latviešu valodā maz iztirzātai tēmai pievērsusies viena no atzītākajām sociālantropoloģijas ekspertēm Latvijā Agnese Cimdiņa. Viņas jaunākajā monogrāfijā "Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī. Tirgus un naftas antropoloģija" apskatīti ne vien naftas nozarei un ekoloģijas nākotnei nozīmīgi aspekti, bet arī šķietami nesavienojamu vai pat pretēju jēdzienu un prakšu mijiedarbība kultūrspecifiskā vidē.
Šī grāmata ir ilgākā laika posmā tapis pētījums, kas balstīts autores pašas pieredzē un vēsta par "tuksneša ieskautu un naftas ieeļļotu pasauli, kas pavērusi durvis ilgtspējas ideoloģijai. Izgaismojot mijiedarbību starp grūti savienojamām realitātēm – nafta un ilgtspēja, tuksnesis un auglība, ūdens un sausums, ziemeļi un austrumi, enerģētika un antropoloģija, kultūra un ekonomika, hierarhija un iekļaušana, tradicionālais un hipermodernais – grāmata ieved ziemeļeiropiešiem daudzējādā ziņā neierastā pasaulē.
Līdzās atkārtotos braucienos uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem gūtām atklāsmēm par reģiona tirgus specifiku, beduīnu dzīvi, naftas kultūru, kultūru sadursmēm un ilgtspējas paradoksiem grāmatā izgaismojas izpētes procesa duālā daba, veltot sievietes tēla, cieņas un uzticēšanās veidošanai vienlīdz daudz uzmanības kā enerģētikas, viedo tehnoloģiju un biznesa sadarbības jautājumiem.
Agnese Cimdiņa ir sociālantropoloģijas doktore, maģistra un doktora grādu antropoloģijā ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģijā, specializējoties biznesa antropoloģijā, attīstības antropoloģijā, starpkultūru izpratnē un kvalitatīvajās pētījumu metodēs. Guvusi plašu starptautisku pieredzi, strādājot akadēmiskajā sektorā Norvēģijas un Latvijas augstskolās, kā arī diplomātiskajā un privātajā sektorā, pievēršoties tādām tēmām kā kultūras, biznesa un tehnoloģiju mijiedarbība, Ziemeļvalstu organizāciju starptautiskā darbība, dažādības vadība, korporatīvās vērtības, sociālā un vides ilgtspēja Latvijas, Ziemeļvalstu un Tuvo Austrumu sabiedrībās.
Līdzautorībā sarakstījusi grāmatu "Cilvēks un darbs Latvijas laukos. Sociālantropoloģisks skatījums" (2012) un sastādījusi rakstu krājumu "Dzīve, attīstība, labbūtība Latvijas laukos" (2012), kā arī no norvēģu valodas iztulkojusi Tomasa Hillanna Ēriksena "Mazas vietas, lieli jautājumi. Ievads sociālantropoloģijā" (2010) – pirmo un joprojām vienīgo sociālantropoloģijas mācību grāmatu latviešu valodā.
"Agnese Cimdiņa aizraujošā stāstījumā izklāsta gan naftas ekonomikas un ilgtspējas vīzijas ciešo savstarpējo saikni, gan tajā slēptos paradoksus. Grāmatas galvenā atziņa ir, ka zaļo tehnoloģiju nākotne nemaz nespēj būt visai zaļa brūni izkaltušajā tuksnesī, vismaz ne līdz brīdim, kad naftas nepietiekamība neierobežos šobrīd neiegrožoto ekonomisko izaugsmi. Grāmatas secinājumi attiecas ne tikai uz turīgajām Arābijas pussalas valstīm, bet noderīgi arī plašākā pasaules kontekstā. Šī būs neaizstājama grāmata gan antropologiem, gan vides zinātniekiem un visiem, kuri interesējas par dažādu kultūru, vides, ekonomikas un sociālo procesu mijiedarbību," raksta asociētā profesore vides zinātnē Centrāleiropas Universitātē Vīnē Dr. Guntra A. Aistara.
"Šī grāmata ir unikāls pienesums Latvijas antropoloģijai un sociālajām zinātnēm. Tā savieno tematisku ilgtspējīgas nākotnes analīzi ar izvērstu refleksiju par metodi. Agnese Cimdiņa raksta ļoti saistoši. Lasītājs jūtas kā pabijis Apvienoto Arābu Emirātos un uz savas ādas izjutis, ko tur nozīmē būt sievietei un pētniecei. Ja kāds grib uzzināt, kādēļ pasaulei vajadzīga antropoloģija, lasiet šo grāmatu," iesaka asociētā profesore sociālajā antropoloģijā Oksfordas Universitātē Dr. Dace Dzenovska.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
