Uz saturu

Pēc gadu ilgas pauzes Stradiņa slimnīca atsākusi aknu transplantāciju

Stradiņa slimnīca pēc ilgāka pārtraukuma atsākusi veikt sarežģītās aknu transplantāciju operācijas. Pirmā no tām jau sekmīgi aizritējusi, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mediķu komandas pēdējā gada laikā stažējušās Eiropas un ASV klīnikās, lai vēl vairāk uzlabotu savas prasmes. Noslēgti arī sadarbības līgumi ar ārvalstu mediķiem, kurus pieaicinās transplantācijām. Taču aizvien grūtības ir ar donoru pieejamību.

Stradiņa slimnīca pērn pārtrauca veikt aknu transplantācijas, kad pēc pirmajām 13 veiktajām šī orgāna pārstādīšanas operācijām astoņi pacienti tomēr mira.

Visai multidisciplinārai komandai, kas iesaistīta aknu transplantācijas procesā – ķirurgiem, gastroenterologiem,  hepatologiem, anesteziologiem, intesīvās terapijas ārstiem, māsām un citiem –  tika organizēta kvalifikācijas celšana ārvalstīs.

Divdesmit speciālistu stažējās Karolinskas Universitātes slimnīcā Zviedrijā. Savukārt profesors Artūrs Ozoliņš stažējās Stenfordas slimnīcā ASV,  kas ir stirpa tieši transplantoloģijas jomā.

Artūrs Ozoliņš
Stradiņa slimnīcas virsārsts aknu ķirurģijā

"Tas ir būtiski, ka ir apritē kur ir liels apjoms, to var redzēt, ka visai komandai tā ir rutīna, jo mazai valstij līdz tādai rutīnai nonākt ir grūti, tāpēc vajag ilgāku laiku to atbalstu un īpaši pie šādām sarežģītām, neiet runa tikai par aknu transplantācijām, ir virkne retu sarežģītu operāciju."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ar mediķiem no Karolinskas slimnīcas plānota turpmāka regulāra sadarbība aknu transplantāciju operācijās.

"Es nevaru iedomāties [kaut ko] sarežģītāku, jo tur jūs esat pret laiku. Laiks strādā par sliktu, arī pacienti ir diezgan sarežģīti no anestezioloģiskā viedokļa. vViņiem kā likums ir izmainīta asins reces sistēma, tā nav ierindas aknas operācija," par transplantācijas norisi stāsta Ozoliņš.

Lai arī Stradiņa slimnīca ir gatava aknu pārstādīšanas operācijām, tomēr problēmas sagādā donoru pieejamība.

Pēdējos gados Latvijā mediķu rīcībā nonāk vidēji 25 orgānu donori, no kuriem gan visus nevar izmantot specifiskajai aknu transplantācijai, jo donoriem var būt kādas aknu slimības vai arī šis orgāns jau nolietots.

Kā norāda ķirurgs Jānis Vilmanis, lai pārstādītu aknas, orgānam jāatbilst ne vien pēc izmēra un  asinsgrupas, bet arī kopējā veselības stāvokļa.

Jānis Vilmanis
Ķirurgs, Stradiņa slimnīcas galvenā ārsta vietnieks

"Gan dzīvesveids, gan lielais alkohola patēriņš, kas var bojāt aknu un radīt tādas izmaiņas, ka tas orgāns nav piemērojams transplantācijai. Gan arī aknu slimības, dažādi vīrusa hepatīti, kas nav savienojami ar transplantāciju."

Jau divus gadus Latvijas iedzīvotāji e-veselībā var paust savu gribu par orgānu ziedošanu pēc nāves.

Savu piekrišanu tam ir devuši vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku. Bet 7,5 tūkstoši to ir aizlieguši.

Ja cilvēks pirms nāves nav devis atļauju savu orgānu tālākai izmantošanai, šis lēmums gulstas uz tuvinieku pleciem. Turklāt tas jāpieņem vissmagākajā dzīves brīdī – kad tikko zaudēts piederīgais.  Ap orgānu ziedošanu joprojām ir daudz mītu, aizspriedumu un arī māņticības.

Egija Lapiņa
Stradiņa slimnīcas galvenā ārsta vietniece

"Dīvainā kārtā mēs neesam māņticīgi, ja piemēram, neievērojam drošības noteikumus, piemēram, neuzliekam ķiveri, braucot ar velosipēdu. Bet esam māņticīgi par atzīmes veikšanu, domājot, ka kaut kādā veidā tas piesauks nelaimi."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvija šobrīd donorus var meklēt tikai savu iedzīvotāju vidū, taču, iespējams, jau nākamgad tas mainīsies, ja izdosies pievienoties "Scandi Transplant" tīklam. Tas nozīmē, ka ar donoru orgāniem apmainīties varēs plašāk – Skandināvijas valstu lokā. Igaunija tajā jau ir, bet Latvija un Lietuva ir ceļā uz dalībvalsti.

Jānis Vilmanis
Ķirurgs, Stradiņa slimnīcas galvenā ārsta vietnieks

"Tad tā populācija, no kuras mēs varētu iegūt donora orgānus, būtu aptuveni 30 miljoni, kas ir pietiekoši daudz. Mēs ļoti ceram, ka 2025. gadā mēs spēsim izpildīt visus kritērijus, lai pievienotos šim orgānu apmaiņas tīklam, kas, protams, arī prasa zināmas investīcijas, bet mēs par to esam brīdinājuši un Veselības ministrija ir piekritusi, ka mēs ejam šo ceļu."

Ārsti pārliecināti, ka pēc pievienošanām donoru apmaiņas tīklam, Latvijas iedzīvotāji būs ieguvēji, jo tā būs iespēja saņemt orgānus akūtās situācijās.  Igaunijā transplantāciju apjoms pēc pievienošanās "ScandiTransplant" tīklam palielinājās. "Tas ir sadarbības tīkls, kas nozīmē, ka visi šie pacienti, visi recepienti, ir vienlīdzīgi, un akūtie tiek vērtēti uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, tāpēc noteikti -mūsu pacients būs vinnētājs," pauž Lapiņa.

Šobrīd visgarākais gaidītāju saraksts Latvijā ir nieru transplantācijai. Tie ir 69 cilvēki. Jaunu sirdi gaida 13 pacienti, bet aknas – astoņi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm