"Karš ir kļuvis par realitāti." Eksperts norāda, ka Eiropai šobrīd nav pietiekamu spēju sevi aizsargāt un atturēt agresiju

Eksperts norādīja, ka daudz ir jādara pašu interešu un aizsardzības vārdā, jo Eiropai ir ne vien stratēģiskās atkarības, bet arī vājie punkti, kas jānovērš.

"Skaidrs, ka karš vairs nav tāda attāla iespējamība, karš ir kļuvis par realitāti Eiropā, un turpmākajos gados mēs varam ar to saskarties pat vēl vairāk," uzsvēra de Kastro.

Par spīti esošajiem apstākļiem un tam, ka karš ir pie ES robežas, eksperts uzskata, ka ir vairāki izaicinājumi, par kuriem jārunā.

Pirmkārt, politiskā griba un nacionālās intereses, proti, vai ir politiskā griba mainīt to, kā esam līdz šim darbojušies.

Saskaņā ar pētījumiem aizsardzības programma arvien ir izņēmums, un tas nav pašsaprotami. "Vai ir politiskā griba palielināt ieguldījumus, vai, piemēram, būs kopīgi iepirkumi?" piebilda eksperts.

Otrkārt, izaicinājums ir uzticība un solidaritāte. "Vai Austrumeiropas valstis var uzticēties Rietumeiropas dalībvalstīm attiecībā uz aizsardzību. Patlaban šim jautājumam nav skaidras atbildes. Ir nezināmais, vai varam uzticēties, ka citi palīdzēs aizstāvēties, saskaroties ar agresiju," akcentēja eksperts.

Viņš atgādināja, ka Vācijas un Francijas uzvedība kopš kara sākuma nav radījusi skaidru pārliecību, jo bijusi minstināšanās. Lai arī patlaban Francijas prezidents Emanuels Makrons ir pieņēmis realitāti, tomēr tāpat minētais jautājums ir jāuzdod.

Tāpat eksperts minēja īstermiņa vajadzību sinhronizāciju, proti, kas nepieciešams, lai atbalstītu Ukrainu, un kā tas iet kopā ar ilgtermiņa interesēm veikt ieguldījumus Eiropas aizsardzības nozarē.

"Ir ļoti svarīgi laika ziņā, jo, no vienas puses, vēlamies atbalstīt Eiropas ražošanas nozari, bet, ja šī nozare nespēj nodrošināt nepieciešamo cīņai pret Krieviju, jāizmanto tās nozares, kas piedāvā iespējas cīnīties pret Krieviju," uzsvēra eksperts.

Visbeidzot ir jārunā par to, cik lieli ieguldījumi aizsardzībā nepieciešami, jo aizsardzībai paredzētās lietas nevar tā vienkārši nopirkt veikalā. Tāpat jārunā par to, kur Eiropa atradīs visus nepieciešamos līdzekļus, lai segtu vajadzības. "Vai aizsardzība ir pati galvenā joma, vai tā ir enerģētiska, digitālā, "zaļā" pārkārtošanās. Eiropa patlaban saskaras ar ļoti daudzām pārejām vienlaikus," uzsvēra de Kastro.

"Mums ES līmenī pašiem ir svarīgi uzdot jautājumu, vai ar tām spējām, kas mums ir, spējam rīkoties kā nepieciešams, vai spējam sevi aizsargāt, atturēt agresiju un nodrošināt vienlaikus drošību un stabilitāti sev un savā apkaimē. Šobrīd atbilde ir nē, mēs vēl to neesam spējīgi izdarīt. Tāpēc ir jādomā, kā šie procesi attīstīsies nākotnē un kā lai aizsargājam paši sevi," norādīja eksperts.

Vienlaikus gan eksperts norādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā daudz ir izdarīts, daudzi svarīgi soļi sperti. Viņš ir pārliecināts, ka turpmākajos gados redzēsim, vai Eiropa pieņēmusi pareizos lēmumus un izvēles, lai spētu aizsargāt pati sevi.