No pistoles līdz elektrošokam. Kādus pašaizsardzības līdzekļus Latvijā atļauts izmantot?

Ieraksts Teikas apkaimes grupā izsaucis plašas diskusijas – vieni mudina šādos gadījumos sazināties ar policiju, citi dalās savā pieredzē un izskan jautājumi, kā rīkoties dažādās apdraudējuma situācijās.

Kas ir pašaizsardzība un kādus pašaizsardzības līdzekļus Latvijā atļauts izmantot? Portāls "tv3.lv" vērsās Valsts policijā.

Saskaņā ar Ieroču aprites likumu pašaizsardzībai ir paredzēti šādi ieroči un speciālie līdzekļi: šaujamieroči – pistoles un revolveri, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, kā arī garstobra – glud­stobra šaujamieroči, kuras patronas čaulas garums nav lielāks par 76,2 milimetriem. Valsts policija uzsver, ka nepieciešama Valsts policijas atļauja to iegādei un glabāšanai vai nēsāšanai. Vienlaikus likumsargi atgādina, ka traumatiskie šaujamieroči un to munīcija nav atļauta.

Tāpat pašaizsardzības līdzekļi ir gāzes ieroči un signālieroči (pistoles un revolveri). E kategorijas gāzes un signālieročiem nav nepieciešama Valsts policijas atļauja, bet tie ir jāreģistrē, savukārt B kategorijas ieročiem ir nepieciešama atļauja.

Saskaņā ar likumu, pašaizsardzības speciālie līdzekļi ir arī gāzes baloniņi un elektrošoka ierīces, izņemot elektro­šoka pistoles vai ierīces ar vadiem un elektrodiem.

Gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču iegādei nav nepieciešama atļauja, tie nav jāreģistrē, bet jāņem vērā, ka likums nosaka vecuma ierobežojumus to iegādei, glabāšanai un nēsāšanai.

Valsts policija

Likumā šiem pašaizsardzības līdzekļiem paredzēti dažādi nosacījumi, piemēram, atļautās kairinošās vielas gāzes ieročos un baloniņos, tāpēc to iegāde veicama licencētās tirdzniecības vietās.

Kad un kā drīkst pielietot pašaizsardzības līdzekļus?

Valsts policija skaidro, ka ieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi un kārtība ir noteikti Ieroču aprites likuma 65. un 66.pantā.

Gāzes baloniņu atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

Elektrošoka ierīci atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar augstsprieguma elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

Šaujamieroci kā galējo līdzekli un gāzes ieroci drīkst pielietot, lai:

• aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;
• novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;
• aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;
• padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

Šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

Pielietojot šaujamieroci, pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma vai apdraudējuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam vai apdraudētājam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

Nepieciešamā aizstāvēšanās kā atbildību izslēdzošais apstāklis ir paredzēta gan Krimināllikuma 29. pantā, gan Administratīvās atbildības likumā (10.panta 3.daļa).

Jābrīdina par nodomu pielietot ieroci un jāinformē policija

Ieroču aprites likuma 66.pantā ir noteikts, ka pirms šaujamieroča vai gāzes ieroča un signālieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to pielietot vai jāizdara brīdinājuma šāviens. Vienlaikus ir arī noteikti gadījumi, ka ieroci var pielietot bez brīdinājuma, norāda Valsts policija.

Valsts policija

Jāņem vērā, ka personai, kura izmanto vai pielieto šaujamieroci vai gāzes ieroci un signālieroci, ir jādara viss iespējamais, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību. Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieroci un gāzes ieroci un signālieroci, ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

Par katru šaujamieroča vai gāzes ieroča un signālieroča pielietošanas gadījumu personai, kura to pielietojusi, nekavējoties ir jāziņo Valsts policijai. Ir jāsaglabā notikuma vietas apstākļi, jāpaliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, jāsniedz viņiem pirmo palīdzību un nekavējoties jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

Personai, lai rīkotos ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem ir jābūt zināšanām un prasmēm tos lietot. Piemēram, pirms pašaizsardzības šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas saņemšanas personai ir jānokārto kvalifikācijas pārbaudījums par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmēm rīkoties ar ieroci, kuru pieņem Valsts policijas izveidota komisija.

Kā rīkoties, ja uz ielas uzbrūk suns vai uzbrucējs?

Uz jautājumu, kā rīkoties, ja uz ielas uzbrūk suns vai, piemēram, kāds uzbrucējs, laupītājs, policija portālam "tv3.lv" norāda – nav viennozīmīgas atbildes, jo katra situācija ir individuāla.

"Piemēram, suns var būt tāds, kas nevar nodarīt ievērojamu kaitējumu pieaugušam cilvēkam, bet bērnam var. Ir daudz dažādu faktoru, kas nosaka aizsardzības nepieciešamību, samērību, likumību, tāpēc personām, kas plāno iegādāties kādus pašaizsardzības līdzekļus, ieteicams iegūt zināšanas un prasmes par to lietošanu, izejot attiecīgu apmācību," norāda policija.

Likumsargi atgādina, – jāņem vērā, ka atbildība par savu rīcību var iestāties arī personai, kura novērš apdraudējumu, bet nodara kaitējumu uzbrucējam, piemēram, nodara noteiktas pakāpes miesas bojājumus, pārkāpjot nepieciešamās aizsardzības robežas.

Piemēram, Krimināllikuma 237.pantā ir paredzēta atbildība par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu. Var draudēt arī cietumsods.