Noraida ieceri pastiprināt atbildību par nelikumīgu partiju finansēšanu

Patlaban kriminālatbildība var iestāties, ja partijas nelikumīgi finansētas lielā jeb 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Naudas izteiksmē tiem jābūt vismaz 35 000 eiro. Tiesībsargājošās iestādes piedāvā šo slieksni būtiski mazināt – līdz 7000, galvenokārt tādēļ, ka kopš 2019. gada partijām valsts finansējums palielinājies 10 reizes.

"Politiskajām partijām, vismaz tās, kuras pārstāvētas Saeimā, summas ir ļoti iespaidīgas, vienai partijai tā pat pārsniedz vienu miljonu gadā. Kopumā mēs redzam, ka Krimināllikumā noteiktā atbildība vienkārši kļūst neefektīva, jo to nav iespējams piemērot praksē," saka KNAB Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.

Lai gan Tieslietu ministrija šo priekšlikumu virza kā ekspertu kompromisu, ģenerālprokurors uzskata, ka jābūt vēl bargākiem.

"Tāpat kā par zādzību no pirmā centa, tāpat arī par nelikumīgu finansēšanu partijas būtu jāiestājas kriminālatbildībai. Šobrīd ir valsts finansējums, visas likumīgās iespējas ir noteiktas, tad kāpēc nelikumīgi 7000 būtu normāli, lai partija varētu tos izmantot?" jautā ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Deputātu vidū, tostarp arī no koalīcijas partijām, domas par ierosinājumu būtiski atšķīrās. Piemēram, "zaļzemnieki" uzskatīja, ka šādas izmaiņas primāri jāskata valdībai un tikai tad parlamentam. Iebildumi bija arī par izmaiņām pēc būtības.

"Mēs mēģinām visos gadījumos, kur kāds skaļāk nopīkstas, uzreiz to formulēt, ka tur nepieciešams kriminālsods. Šīs summas, ko cilvēki ziedo politiskām partijām, tās nav nelikumīgas jeb noziedzīgi iegūta manta, tā ir likumīgi iegūta manta, un, ja cilvēks savu mantu ziedo vai dāvina, tad par to mēs šobrīd paredzēsim kriminālatbildību," saka Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS).

Kūtra viedoklim pievienojās arī "Progresīvie", "Nacionālā apvienība" un partija "Stabilitātei!", līdz ar ko savākt kvorumu jautājuma turpmākai virzībai neizdevās.

"Skaidrs, ka deputāti, domājot par šo normu, domā arī par savām organizācijām, bet jautājuma būtība – nauda, kas ir nelikumīgi nodota partijām, to nedrīkst tolerēt, to nedrīkst pieļaut, un patlaban 35 000 tā ir tā summa, no kuras var būt kriminālatbildība – nu tas ir nesamērīgi, ja mēs gribam sargāt demokrātiju," norāda Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV).

Pēdējās nedēļās publiski izskanējuši vismaz divi skandāli par iespējamu nelikumīgu partiju finansēšanu. žurnālistikas centrs "Re:Baltica" atklāja, ka ar starpnieku palīdzību nelikumīga finansēšana notikusi partijā "Latvijas attīstībai", ko KNAB pierādīt neizdevās, galvenokārt tādēļ, ka ziedotās summas bija krietni mazākas par 35 000 eiro.

Arī par partiju "Vienotība" KNAB sācis resorisko pārbaudi. Ir aizdomās, ka IT uzņēmums "SOAAR" politiskajam spēkam bezmaksas sniedzis pakalpojumus. Arī šajā gadījumā iespējamā nelikumīgā summa šobrīd likumā noteikto slieksni nesasniedz.