Pašvaldībām lielas bažas par finansiālo situāciju; rezerves izsmeltas
Pašvaldībām lielas bažas par to finansiālo situāciju. Trešdien vietvaru vadītāji tikās ar satiksmes ministru Kasparu Brškenu (P), sākot sarunu ciklu par nu jau nākamā gada budžeta veidošanu. Puses diskusijās lielākoties bija vienisprātis, ka jāmēģina pārliecināt Finanšu ministru konkrētajai nozarei atvēlēt vairāk naudas. Bažas gan saglabājas lielas.
Pasta nodaļu slēgšana, sabiedriskā transporta pieejamība un autoceļu remonti reģionos – aizvadītas ikgadējās Satiksmes ministrijas un Latvijas pašvaldību savienības sarunas.
Satiksmes ministrija allaž pārvaldījusi jomas, kas ļoti tuvas un ļoti interesē Latvijas pašvaldībām. Autoceļi, sabiedriskais transports, pasta un cita veida pakalpojumi. Nekas no tā visa aktualitāti nav zaudējis arī šobrīd.
Un vismaz reizi 12 mēnešos vietvaru vadītājiem ir iespēja tiešā veidā par visiem sasāpējušajiem jautājumiem iztaujāt pārstāvjus no Satiksmes ministrijas. Tā tas ir šodien, kad Latvijas Pašvaldību savienībā notiek ikgadējās pušu sarunas.
Latvijas vietvarām šī diena arī simbolisks starta šāviens, tiekoties ar nozaru ministrijām un gatavojoties nākamā gada valsts budžeta veidošanai. Satiksmes ministrs uz sanāksmi ieradās šķietami možā omā, un jau tā sākumā uzsvēra, ka plašā jautājumu lokā ar vietvarām jūtas uz viena viļņa.
Neredzu iemeslu domstarpībām, drīzāk mēs esam sabiedrotie. Sarunās ar plānošanas reģionu attīstības padomēm skaidrs, ka pirmais lielais trijnieks ir ceļi, ceļi, ceļi, tad ir sabiedriskie pārvadājumi, pasta pakalpojumi.
Neiztika gan pēc specifiskiem jautājumiem. Piemēram, Krāslavas mērs Gunārs Upenieks (Latvijas zemnieku savienība) vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldībā ceļus gandē un, iespējams, nemaksā ceļu lietošanas nodevu manāmi pārkrautas tranzīta kravas automašīnas, kuras varētu virzīt tikai pa galvenajiem ceļiem.
"Pie mums braukā kazahi, uzbeki. Gar robežu ar tādām mašīnām, kurām skaidrs, ka nav tā nestspēja. Šodien viņi braukā pa jūsu ceļiem, kurus jūs pēc tam mēģināt lāpīt, un, godīgi sakot, tā ir izmesta nauda. Pat nerunāju par drošību," teica Upenieks.
Briškens uz to norādīja: "Piešķiram finansējumu sešiem mobilajiem svariem, lai policijai… Skaidrs, ka tā ir problēma, ar ko noteikti ir jācīnās. Tā ir problēma gan ceļu infrastruktūrai, gan viss pārējais."
Pie mums es svarus neesmu redzējis entos gadus, bet, ko viņiem darīt man pierobežā, 300 metru attālumā no robežas, kur ir ārkārtas situācija. Ko darīt tām fūrēm, kas šodien braukā. Tām nav tur, ko darīt. Ir A kategorijas ceļi, un viss, draugi! Ar ko nodarbojas tās mašīnas, ja es tās satieku uz ceļa… Es nezinu, ar ko viņas tur nodarbojas.
Savukārt Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) pauda neizpratni saistībā ar transporta jomas tā sauktā zaļā kursa mērķiem valstij, piemēram, par elektromobilitāti skolēnu pārvadājumos.
"Viens tāds autobuss ar visu staciju iepirkumā man izmaksā 600 tūkstošu. Sakiet, vai pašvaldībai ir kaut kāda jēga no autobusa? Eiropa dod naudu, mēs varētu pirkt, bet, kā izrādās, pašvaldība šajā sektorā nekādu peļņu negūs, līdz ar to PVN atgūt nevar. Man ir jāaizņemas Valsts kasē, lai es varētu valstij par šo samaksāt PVN," teica Ragainis.
Savukārt satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns (P) norādīja: "Tā ir problēma droši vien. Liekam krājkasītē iekšā. Ja vajag sarunāt atbalstu caur Finanšu ministrija, protams, ir risinājumi."
Kopumā diena gan bez lieliem strīdiem – gluži vienkārši abas puses ir vienisprātis, ka Satiksmes ministrijas jomās valdībai būtu jāatvēl vairāk naudas. Šis gan esot tikai viens no resoriem, kurā vietvarām nepietiekot naudas, un valdībai esot kaut kas jādara.
"Šeit vairs nav citu iespēju, vienkārši jāsadzird. Četros gados pašvaldības ir rezerves izsmēlušas. Mēs redzam, ka samazina darba dienu skaitu, izskan jautājumi par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu neapgūšanu. Dažādas problēmas dažādās vietās. Ja šogad budžetus sastādīja un visas pašvaldības budžetus pieņēma, nākamgad ar šādiem pašiem nosacījumiem tas vienkārši vairs nebūs iespējams," teica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Šis ikgadējais vietvaru un ministru budžeta sarunu cikls, kā ierasts, noslēgsies rudenī, sanāksmē ar valsts maciņa turētāju finanšu ministru un valdības vadītāju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
