Latvijas pilsētu miljardu budžeti: kam vietvaras tērē visvairāk un kam vismazāk?

Brangākā budžeta turētāja – Rīga – šogad tēriņiem plāno 1,55 miljardus eiro. Pārējās septiņas Latvijas pilsētas krietni iepaliek, budžetam nepārsniedzot 150 miljonu slieksni. Otra lielākā budžeta maka turētāja šogad ir Daugavpils, kura izdevumiem atvēl 149,7 miljonus eiro.

Laikam nav pārsteidzoši, ka plānākais maciņš šogad – Rēzeknei. Pēc atkārtotiem mēģinājumiem 7. martā dome tomēr pieņēma bezdeficīta budžetu, un tā apmērs ir nieka 54,5 miljoni eiro. Tas ir par teju 30 miljoniem mazāk nekā Ventspilij, kura ierindojas kā otra Latvijas pilsēta ar mazāko budžetu. Pilsētas maciņa apmērs nepārsniedz 100 miljonus, un šogad tie ir 82,4 miljoni eiro.

Līdzīga summa arī Jēkabpilī – tur pilsētas budžets 2024. gadā ir 86,2 miljoni eiro. Toties pārējās vietvaras dzīvo ar lielāku vērienu – Jelgavai, Jūrmalai, Valmierai – budžets pārsniedz 120 miljonus eiro. Savukārt Ogrē un Liepājā tas ir nedaudz mazāks, pirmajai no abām 111,7, bet otrai – 114,9 miljoni eiro.

Detalizētāk par katra novada tēriņiem atvēlēto finanšu apmēru skati infografikā.

Portāls "tv3.lv" atgādina, ka Ogre, Valmiera un Jēkabpils vienlaikus ir kā valstspilsētas, tā arī novadi.

Vislielākie tēriņi – izglītībai

Aplūkojot sadaļas, kam Latvijas pilsētas šogad tērēs visvairāk, jāsecina, – tā ir izglītība. No vietvaru kopējā budžeta apjoma izdevumi izglītības nodrošināšanai vietējiem iedzīvotājiem dažviet tuvojas 50% slieksnim no kopējo tēriņu apjoma.

Piemēram, Rīga izglītībai tērēs apmēram trešdaļu sava kopējā budžeta – pusmiljardu eiro jeb 547 miljonus. Savukārt Ogres pilsēta un novads izglītībai atvēlēs teju pusi sava budžeta jeb 46,6% – 51,8 miljonus eiro. Tērēsies arī Valmiera. Izglītībai atvēlēti 58,7 eiro jeb 47% no kopējā budžeta.

Arī Daugavpilī izglītībai atvēlēta teju puse no kopējā pilsētas budžeta – 63,9 miljoni, un tas ir 44,36% no visiem plānotajiem izdevumiem. Arī Jelgavā izglītībai plānoti pamatīgi tēriņi – 51,5 miljoni eiro jeb 42,9% no kopējā budžeta.

Nedaudz mazāk tērēs Liepājā. Tur izglītībai atvēlēti 38,6% no kopējā budžeta jeb 44,14 miljoni eiro. Arī Ventspilī izglītībai atvēlētā summa, ja vērtē no kopējā budžeta skatpunkta, ir pieticīgāka. Izglītībai Ventspilī tērēs 29,9 miljonus eiro jeb 36,% no kopējās izdevumiem paredzētās summas.

Nedaudz mazāks apjoms no kopējā budžeta izglītībai tiek tērēts Jēkabpilī un Jūrmalā. Tiesa gan, arī šajās vietvarās tēriņi izglītības jomai ir paši lielākie, ja salīdzina ar citām izdevumu pozīcijām.

Jēkabpilī vietvara izglītībai šogad atvēl 32% no visa budžeta, un tie ir 27,5 miljoni eiro. Bet Jūrmala – 37,7 miljonus eiro jeb 31,1% no visa budžeta. Plašāk par katru valstspilsētu skati infografikā. Rēzekne apskatā nav iekļauta, jo līdz 8. martam, piektdienai, nav publiskojusi detalizētāku informāciju par budžeta sadalījumu.

Kāpēc izglītībai vajag tik daudz?

Ko ietver tēriņi izglītībai? Ogrei darbs jānodrošina 13 pirmsskolas iestādēs, 18 vispārizglītojošās skolās, 8 profesionālās ievirzes skolās.

Finansējums vajadzīgs arī skolēnu pārvadājumiem, ēdināšanai, izmitināšanai dienestu viesnīcās. Izglītības pārvaldes uzturēšanai. Šogad plānotajos izdevumos iekļautas arī finansējums divu infrastruktūras objektu būvdarbiem – pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai Lielvārdē un Kaibalas skolas pārbūvei par pirmsskolas izglītības iestādi, liecina Ogres pašvaldības publiskotā informācija par 2024. gada budžetu.

Savukārt Liepājā no izglītībai atvēlētajiem 44,14 miljoniem eiro teju 3 miljoni (2 735 933 eiro) atvēlēti pedagogu darba samaksas pieaugumam. Bet pusmiljons (554 986 eiro) pirmsskolas izglītības iestādes "Liedags" uzturēšanai. Daļa no izglītībai paredzētā budžeta, proti, 107 tūkstoši tiek novirzīti topošo speciālistu stipendijām.

Arī bērnu vasaras nodarbinātībai ieplānots finansējums, proti, 79 140 eiro. Pilsētā šogad īstenos projektu, ar kuru cer atturēt skolēnus pamest mācības. "Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas ieviešanai" pilsētas vietvara tērēs 23 900 eiro. Savukārt 211 117 eiro paredzēti Liepājas inovāciju centra attīstībai.

Piemēram, Daugavpilī izglītībai paredzētajos tēriņos – 56,1 miljonos eiro – ietilpst gan pašvaldības dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, maksas pakalpojumi, kā arī valsts budžeta finansējums mērķdotāciju veidā, un arī projektu finansējums.

Šogad izglītībai atvēlēts par četriem miljoniem vairāk nekā pērn, un tas saistīts ar pedagogu, tostarp pirmsskolas pedagogu, darba samaksas celšanu. "Vienlaikus pašvaldībai izdevies saglabāt finansējumu izglītojamo ēdināšanai: 2024. gada budžetā šim mērķim paredzēti vairāk nekā 4 670 000 eiro," vēstīts Daugavpils mājaslapā publiskotajā 2024. gada budžeta relīzē.

Toties Valmierā izglītībai paredzētajos tēriņos, neskaitot pedagogu algas, minēta obligātā peldētapmācība skolēniem līdz 3. klasei, kā arī slidotapmācība, ko turpinās arī 4. klasē. Vietvara tērēsies arī, lai apbalvotu skolēnus un pedagogus par sekmēm un panākumiem olimpiādes un konkursos.

Tāpat teju pusmiljons (555,9 tūkstoši eiro) atvēlēti bezmaksas skolēnu pārvadājumiem un lai nodrošinātu dienesta viesnīcas. "Dažādiem remontdarbiem un pārbūvēm izglītības iestādēs kopumā novadā paredzēts 1,1 miljons eiro. 2024. gadā plānota Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra sporta zāles būvniecības pabeigšana," pausts Valmieras 2024. gada budžeta relīzē vietvaras mājaslapā.

Vismazākie tēriņi: drošībai, kārtībai, vides aizsardzība

No pašvaldību budžetu miljardu eiro makiem visniecīgākās summas 2024. gadā tiks tērētas drošībai un kārtībai, bet arī vides aizsardzībai. Atsevišķās pašvaldībās budžeta aprakstā izdalīta arī veselība, tomēr ne visās, tāpēc portāls "tv3.lv" šo budžeta pozīciju neapskatīja.

Vides aizsardzībai un kārtībai un drošībai, atkarībā no pilsētas, naudu Latvijas valstspilsētu vietvaras atvēl vismazāk. Piemēram, Rīgā drošībai pašvaldība tērēs 29 miljonus eiro, un salīdzinot ar izglītību, kurai atvēlēts pusmiljards, tā šķiet niecīga summa.

Tiesa gan, 2024. gadā drošības budžets audzis par 18%. Astoņus miljonus no kopējās summas vietvara atvēlējusi Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības un video centra izveidei Lēdurgas ielā. Alga tiks palielināta arī pašvaldības policistiem, un līdzekļi arī tehnoloģijām, tostarp videokamerām. Drošības budžetā galvaspilsētas dome iekļāvusi arī Ukraiņu atbalsta centra finansēšanu un civilās aizsardzības pasākumus.

Daugavpils par 2,88 miljoniem nodrošinās pašvaldības policijas darbu, un atskurbtuvju pakalpojumus. Toties, piemēram, Jūrmala, kura nav atsevišķi izdalījusi ne vides aizsardzībai, ne veselībai domātas summas, norāda, ka šogad sabiedriskajai kārtībai un drošībai tērēs vairāk. Plānots uzlabot policijas aprīkojuma bāzi, nozarei novirzīs 3,9 miljonus eiro.

Arī Jēkabpils tērēs drošībai paredzēto budžetu vietvaras policijas darbības nodrošināšanai, kā arī 20 000 piešķir "Jēkabpils reģionālajai slimnīcai" – atskurbināšanas pakalpojumiem.  Finansējums 12 000 eiro apmērā  tiek arī Ancenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai tai deleģēto funkciju izpildei: civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un
ugunsdzēsības jomā.

Tikmēr Valmierā par drošībai atvēlēto finansējumu tiks uzturēta vietvaras policija, kā arī diennakts režīmā turpinās darboties Operatīvās informācijas centrs ar iespēju iedzīvotājiem izmantot bezmaksas tālruni 8484. Pēc strukturālām izmaiņām pašvaldības policijas struktūrā integrēta civilās aizsardzības un ugunsdzēsības funkcijas. 2024. gadā turpināsies videonovērošanas sistēmas attīstība novadā.

Piemēram, Ventspilī, kur atsevišķi izdalīti tēriņi vides aizsardzībai (0,1 miljons eiro no kopējā budžeta), plašsaziņas līdzekļiem domātajā preses relīzē un prezentācijā nav rodams skaidrojums, – kā šai jomai atvēlētā summa tiks tērēta. Tāpat Jelgavas novads, kur vides aizsardzība izdalīta kā atsevišķa budžeta sadaļa, nav atklāts – kā tieši nauda, proti, 2,95 miljoni eiro tiks tērēti.

Vērienīgi infrastruktūras projekti

Bet kāds ir pilsētu infrastruktūrai paredzētais budžets? Rīgā plāni ir vērienīgi – ar infrastruktūru saistītais finansējums, kas ietver budžeta sadaļas – mājokļi un pilsētvides projekti, kā arī sadaļu "Ielas, tilti un veloceļi" – plānotie tēriņi ir apjomīgi. Teju pusmiljards eiro jeb 479 miljoni eiro.

"Rīgas pašvaldība šogad  plāno vēsturiski lielākās investīcijas transporta nozarē un pilsētvides sakārtošanā," sacīts Rīgas pilsētas domes paziņojumā par pieņemto budžetu. Plānos ir Kundziņsalas pārvada būvniecība, Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecība, Zemitānu pārvada atjaunošana. Vienlaikus turpināsies Uzvaras parka atjaunošanas projekts, kā arī darbi joprojām ritēs Mūkusalas ielā un krastmalā. Dome arī iecerējusi labiekārtot Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vietu, un revitalizēs Skansti.

Piemēram, Ogre kā vienu no nozīmīgākajiem projektiem šogad sauc rotaļu laukuma izbūves uzsākšana pie Ogres novada Kultūras centra. "Laukums tiks veidots senlatviešu pils veidolā, lai bērni caur spēlēm un rotaļām iepazīst mūsu vēsturi, senču dzīvesveidu. Paredzēts, ka nedēļas nogalēs šeit darbosies arī smēde un stelles, lai bērni iepazītu senos arodus. Svarīgi nākamajām paaudzēm atstāt latviskās vērtības, īpaši šobrīd, kad netālu norisinās karš," pauž Ogres mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība).

Jūrmalā šogad iecerēts par 8,4 miljoniem pārbūvēt Dzintaru viaduktu, un par 2,5 miljoniem stiprināt Lielupes krastu. Savukārt Jelgavā parakstīts līgums par 20 miljoniem eiro Zemgales industriālā parka infrastruktūras attīstībai. Šogad sāksies Meiju ceļa, Slokas ielas un Lapskalna ielas rekonstrukcija, kā arī Atmodas ielas turpinājuma izbūve.