Lielās talkas diena palīdz sakopt leģendāro "Sēnīti"; cerība vēsturisko restorānu atkal atvērt
Latvijā Lielās talkas diena, kad ar atrotītām piedurknēm sakopjam apkārtējo vidi. Talcinieki šodien pulcējās vairāk nekā tūkstoš vietu visā valstī. Viena no tām bija kādā jau ļoti ilgu laikā slēgtā, bet ne tuvu ne aizmirstā ēdināšanas un izklaides vietā. Uz turieni devās TV3 ziņas.
Sestdien Latvijā talkojam. Palīdz sakopt arī vēsturiskā un leģendārā restorāna "Sēnīte" teritoriju. Ir cerība, ka tuvākajos gados tas atkal varētu vērt durvis.
Kurš gan savulaik, braucot no Siguldas puses, šeit nav piestājis. Restorānā "Sēnīte" pēc kādas bulciņas vai kliņģera. Autora grēksūdze, arī tur ir šādas atmiņas, protams, vēl mazam esot, kopā ar vecākiem. Šī vēsturiskā un leģendārā vieta nu jau daudzus gadus viesus vairs neuzņem, bet it cerība, ka tas mainīsies.
Lai šis mērķis piepildītos, Lielās talkas dienā īpašuma jaunajam saimniekam Rolandam Zujevičam palīgā nāk tuvinieki, kaimiņi un vienkārši brīvprātīgie. Bija pat uzsaukums šai talkošanai, un ātri vien saņemts maksimālais pieteikumu skaits. Apņēmība liela.
"Es neredzu, ka ir iespēja neizdoties. Protams, ka būs jācīnās. Viegli te nav. Te ir daudz darba jāieliek. Latvietis izdarīs!" sacīja Rolands.
"Sēnīti" Vidzemes šosejas malā uzbūvēja pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šeit izveidoja tējnīcu ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk jau uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, ko dēvē par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.
Daudzi tur rūpi par šīs vēstures liecības atdzimšanu, ierodas pat paši ar savu tehniku un darbarīkiem. Saimnieks ļoti pateicīgs talcinieku atsaucībai.
Cilvēki strādā ar lielu atdevi. Kam ir atmiņas, kam ir nostaļģija. Tiešām tā ar visu sirdi un dvēseli. Varu pačukstēt, ka mana kundze ir no Siguldas. Kad braucu tajā laikā vēl ciemos tikai, tad jau vienmēr kādu gardumu nopirka šeit.
Šeit pa pusei darbs, pa pusei atpūta. Skan mūzika, uz vietas ēdināšana, var arī kādu kvasu vai miestiņu nobaudīt. Sastaptie talcinieki dalās atmiņās par šo lokālu, daudziem tā ir daļa viņu jaunības. Bijušas arī trakas ballītes, stāsti par tām gan paliek aizkadrā.
Teritorijas labiekārtošanas starplaikā talciniekus arī izved ekskursijā pa "Sēnīti". No leģendārās letes līdz kupola zālei – vēstures aura jūtama uz katra stūra. Ēkas apakšējos stāvos vēss un mitrs gaiss.
Sākotnēji vajadzēja ar skubu domāt par to, lai ēkas stāvoklis nepasliktinātos. Līdz šim pārbaudītas un salabotas inženiertehniskās komunikācijas, novērsti elektrosistēmas bojājumi, drīzumā arī varētu sākt ēkas kupola konservāciju.
Tā ir. Nu tagad tā ir ierasta lieta gaisa apkure, bet tajā laikā tas bija avangards. Kupolā cita veida apkures nebija. Šobrīd visi tirdzniecības centri tā kuras.
Tālāk jau plānā savest kārtībā saimnieciskās telpas. Virtuves, cehu, arī biroju. Pēc tam ķerties par paša restorāna un alus zāles atjaunošanas.
Tepat arī sastopam ģimeni, kurai "Sēnīte" ir ļoti zīmīga vieta. Savulaik te strādāja viņu omīte, kura gan vārdu atklāt nevēlējās.
"Te bija tādi stāvgaldi. Visi stāvēja kājās, nebija tā kā sēdēja. Tu ēd, pienāk trauku vācēja ar tādu milzīgu lupatu un un tā "šu, šu, šu". Viss kārtībā! Tāds stiliņš bija. Un pārdevējām bija tādas milzīgas cepures, baigi nopietnās dāmas," saka Daina.
Meitas parasti nāca pēc bulciņām, mēs te netālu dzīvojām. Bērni aiziet, pusdienu nav mājās. Nostāv rindā, tās rindas bija tādas, ka galu neredzēja. Un bērni saka: "Mūs jau lielie tik pastumj malā!" un priekšā.
"Mēs dzīvojam tepat kaimiņos netālu, tepat pie upes. Šī vieta mums ir tik ikdienišķa un tik saprotama. Bērni te ir no dzimšanas braukuši garām. Vienmēr tas kupols ir. Kas man šajā brīdī pārsteidza, ka augšdaļa ir tik niecīga, salīdzinot ar apakšdaļu," piebilst Rolands.
Ja "Senīti" tiešām izdosies atjaunot, ļoti iespējams, šī ģimene varētu būt starp pirmajiem apmeklētājiem.
Savulaik tik slavenais restorāns iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka saimnieki nedrīkst atmest ar roku un padomju laika ēkas nojaukt. Un par to jau nemaz arī nedomā. Priekšā gan vēl liels un smags darbs.
"Protams, ļoti gribētos pabeigt līdz 2027. gada 5. decembri. Tāpēc, ka 2027. gadā 5. decembrī ir "Senītes" 60 gadi. Un pēc trim mēnešiem mani 60," atklāj Rolands.
Pēdējo viesi "Sēnītē" apkalpoja 2000. gadu sākumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
