"Bez Tabu" redakcijā vērsās seniore Mirdza, kura ar vīru Modri laulībā ir jau 40 gadu. Modri 90 gadu vecumā nomoka daudz jo daudz veselības problēmu, kādēļ viņam ir 1. grupas invaliditāte. Mirdza ir vīra atbalsta plecs – aprūpē un pieskata ik uz soļa.
Mēs solījām būt kopā labās un nelabās dienās, veselībā un slimībā. Es pildu solījumu!
Modri biedē doma par pārcelšanos uz pansionātu. Mirdza savā pieklājīgajā vecumā spēj sniegt rūpes, to uzskata par pienākumu. Viņa vīram sakārtoja iespēju maija beigās doties uz ārstnieciskajām procedūrām sanatorijā Līgatnē.
Modris ar grūtībām kustas un ir grūti kustināms, tāpēc visparocīgākā nokļūšana sanatorijā būtu, ja viņam atbrauktu pakaļ līdz namdurvīm. Zinot, ka Siguldas novada sociālajam dienestam ir transporta pakalpojums, Mirdza sazinājās ar sociālajiem palīgiem, bet saņēma sāpīgu atraidījumu.
Man pateica, ka tas ir maznodrošinātajiem. Neatkarīgi no tā, vai viņam ir veselības problēmas. Teica – ja būtu maznodrošināts, transports pienāktos. Mums ir dažu eiro vairāk, neesam maznodrošinātie. Kur ir loģika, taisnīgums?! Maznodrošināto aizvizinās jebkurā virzienā, bet 1. grupas invalīdu ne! Mums noformēta brīvbiļete [sabiedriskajā transportā], bet viņš līdz tam nevar aiziet! Runa ir par 1. grupas invaliditāti. Nākamie ir kapi! Tādam cilvēkam nav jāpalīdz?! Mēs abi piedalījāmies barikādēs Doma laukumā, pie Latvijas Radio un Ministru kabineta. Ziniet, ja tagad būtu jāiet, nezinu, vai ietu. Man nepatīk attieksme pret veciem cilvēkiem! Tolaik mēs nedomājām, ka tā būs.
Vairāk uzzini, noskatoties sižetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
