Baltijas valstu ministri aicina Gruziju turpināt ceļu uz Eiropas Savienību, taču izskan bažas

Gruzijā aizvadīta kārtējā trauksmainā nakts. Pēc tam, kad parlaments pieņēma "ārvalstu aģentu" likumu, masveida protesta akcijā tika bloķēta Tbilisi galvenā maģistrāle. Aizvadītajā naktī ir arī vairāki aizturētie. Protestētāji sola nepadoties un cīnīties līdz galam.

Bijušais Gruzijas centrālās bankas prezidents Georgijs Kadagidze norāda: "Būtībā galvenā doma ir tāda, ka Gruzijas valdība, kuru tagad jau atklāti var saukt par Krievijas valdību, ir nolēmusi mainīt ārpolitisko kursu uz Krieviju."

Protestētāju pusē ir arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Viņa paziņojusi, ka "ārvalstu aģentu" likumu neizsludinās. Tomēr valdošajai koalīcijai ar prokremlisko partiju "Gruzijas sapnis" priekšgalā pietiek balsu, lai veto apietu. "Šis lēmums liecina, ka valdība nav ieklausījusies savā tautā, draugu ieteikumos un brīdinājumos un sākusi iet pati savu ceļu," norāda Zurabišvili.

Stāvot plecu pie pleca, Baltijas valstu ārlietu ministri trešdien Tbilisi paziņoja, ka ieradušies kā draugi, nevis lai lasītu lekcijas vai iejauktos iekšpolitikā. Viņi pauda atbalstu Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai un NATO, par ko iestājas arī vairāk nekā 80% gruzīnu, un brīdināja, ka "ārvalstu aģentu" likuma pieņemšana nopietni apdraud Gruzijas turpmāko ceļu.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna norādīja: "Ar šo likumu tiek pārkāptas cilvēktiesības, pilsoniskās brīvības un viss, ko pārstāv Eiropas Savienība. Šis likums ir simbols izvēlei starp Krieviju un Eiropas Savienību. Tas attālina Gruzijas ceļu uz Eiropu."

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pauda: "Ārvalstu aģentu" likuma pieņemšana un represiju vēršana pret Gruzijas pilsonisko sabiedrību apturēs Gruzijas progresu ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Ja tas notiks, atbildība par to pilnībā gulsies uz Gruzijas valdības pleciem."

Ārlietu ministre Baiba Braže TV3 Ziņām sniedza ieskatu sarunu aizkulisēs: "Sarunas bija pietiekami asas, pietiekami tiešas, pietiekami spēcīgas aiz slēgtām durvīm, protams. Plus tur vēl ir klāt tāds elements, ka mēs redzējām, ka ir sabiedrības tiesības pulcēties un demonstrēt un ka atsevišķi ne tikai policijas, bet atsevišķu acīmredzot speciālo uzdevumu vienību attieksme ir bijusi nekorekta. Ir iebiedēti, aizturēti demonstrētāji. Un jebkuras valsts pienākums, it sevišķi, ja tā vēlas iestāties Eiropas Savienībā un NATO, ir pienākums garantēt šīs pamattiesības."

Kopā ar Baltijas valstu pārstāvjiem Tbilisi ieradusies arī Islandes ārlietu ministre Tordīsa Gilfadotira, paužot pārējo Ziemeļvalstu nostāju: "Brīvība, cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums nav tikai cena, kas jāmaksā par uzņemšanu eiroatlantisko valstu saimē. Tas ir pats pamats, lai vairotu labklājību un mieru. Mēs to esam mācījušies paši no savas pieredzes. Un mums ir bijusi iespēja cieši sadarboties ar Baltijas valstīm un nepastarpināti redzēt, kā šo valstu noietais ceļš ir nesis labklājību savai sabiedrībai."

Gruzijas valdība likuma pieņemšanu pamato ar centieniem novērst ārvalstu mēģinājumus destabilizēt politisko situāciju. Turpretī opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Putina režīms līdzīgu regulējumu izmanto, lai apspiestu Kremļa oponentus un izrēķinātos ar neatkarīgajiem medijiem.