"Politico" apkopojis, kuri Baltijas valstu līderi varētu būt nākamie eirokomisāri

Sestdien, 8. jūnijā, notiks Eiroparlamenta vēlēšanas, kur noteiksim, kas pārstāvēs likumdevējus un izpildvaru Briselē. Izdevums "Politico" piedāvā apskatu par to, kas "runāts gaiteņos" par katras valsts potenciālajiem eirokomisāriem.

2024. gada 24. maijā 6:32

tv3.lv

Pirmkārt, protams, ja runā par Vāciju, tad Urzula fon der Leiena cer tikt pārvēlēta un iegūt Komisijas prezidentes amatu, bet Baltijas valstu kontekstā – Igaunijas premjere Kaja Kallasa plaši tiekot apspriesta kā nākamā Savienības augstā pārstāve ārlietās.

Savukārt Eiropā, tās austrumos noteikti, plašu atpazīstamību izcīnījušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis arī varētu vēlēties kādu no ar ārlietām saistītu amatu.

Runājot par Latviju, tiek izcelts Valda Dombrovska (JV) vārds, kurš jau uzkrājis pieredzi vadošos amatos Briselē un varētu turpināt strādāt ar iekšējo tirgu saistītā jomā, taču potenciāli tiek pieminēts, ka Dombrovskis varētu iegūt kādu amatu, kas saistīts ar "Ukrainas jautājumiem".

Komisijas politisko vadību veido 27 komisāru kolēģija – pa vienam komisāram no katras ES dalībvalsts. Viņu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Priekšsēdētājs katram komisāram uztic atbildību par konkrētām politikas jomām.

Iepriekš Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aicināja katru dalībvalsti izvirzīt komisāru amatiem divus kandidātus – vīrieti un sievieti. Ja Leiena tiks pārvēlēta amatā, sagaidāms tāds pats aicinājums, norāda "Politico".