Politologs: Pagaidām pāragri spriest par iedzīvotāju aktivitāti EP vēlēšanās

Viņš norādīja, ka, ja salīdzina rādītājus ar EP vēlēšanām 2019. gadā, tad toreiz pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā iedzīvotāji varēja nodot balsi pēcpusdienā un vakarā ar domu, ka cilvēki no rīta traucas uz darbu, nevis uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem.

"Patlaban es nesteigtos izziņot kādus skaļus un satraucošus secinājumus. Mums ir jāpagaida, kāda būs aktivitāte otrajā un trešajā iepriekšējās balsošanas dienā, taču jebkurā gadījumā līdzdalība EP vēlēšanās Latvijā tradicionāli ir bijusi zema. Pagaidām neizskatās, ka šoreiz būs milzīgs līdzdalības izrāviens uz augšu," sacīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns.

Aicināts skaidrot salīdzinoši zemo aktivitāti EP vēlēšanās, Ikstens norādīja, ka līdzdalība vēlēšanās ir taustāmu apsvērumu vadīta rīcība. Viņaprāt, ja iedzīvotāji vēlēšanās piedalās maz, viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka cilvēki neuzskata, ka viņu rīcība var daudz ko ietekmēt.

"Šoreiz, kad Latvija ievēlē deviņus no 720 EP deputātiem, daudziem cilvēkiem var rasties sajūta, ka tur tiešām nekas netiek izšķirts Latvijas labā. Patiesībā EP pilnvaras ir vēsturiski palielinājušās, un nav tā, ka tā ir kaut kāda pilnīgi tukša pļāpātava. Noteikti nē! Viņi nesaskata EP ietekmi uz savu dzīvi un attiecīgi arī rīkojas," sacīja politologs.