Baltijas jūras dzelmē atrodas viens no toksiskākajiem metāliem. Ko tas nozīmē?

Medijs atsaucas uz ASV un Vācijas zinātnieku jaunāko pētījumu, kurā secināts, ka pēdējo 80 gadu laikā vismaz 20 līdz vismaz 60 procentiem gadījumu Baltijas jūrā atrastais toksiskais smagais metāls tallijs tur nonācis cilvēka darbības dēļ.

Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra pētniece Dr. Vaida Surviliene atzinīgi vērtē veikto pētījumu, jo līdz šim ir maz informācijas par to, kā smagais metāls – tallijs – ietekmē vidi un dzīvos organismus.

"Vienmēr ir interesanti, ja tiek pievērsta uzmanība retāk novērotiem materiāliem. (..) Lai gan tallijs tiek uzskatīts par vienu no kaitīgākajiem smagajiem metāliem, kas ir kaitīgāks par kadmiju, svinu un pat dzīvsudrabu, pētījumu par tā ietekmi uz ekosistēmām nav daudz," stāsta pētniece.

Arī Klaipēdas Universitātes Jūras pētniecības institūta pētnieks Dr. Sergejs Suzdaļevs norāda – tallijs nav to smago metālu sarakstā, kam pievērsta lielākā Eiropas zinātnieku uzmanība.

"Galvenokārt strādājam ar tā sauktajiem "standarta" smagajiem metāliem. Ja runā par prioritātēm, uz kurām ir vērstas visas direktīvas un tiek pieliktas pūles, lai samazinātu emisijas, tad tie ir divi metāli – dzīvsudrabs un kadmijs," norāda pētnieks. Vienlaikus viņš akcwntē, ka pētniecībā tiek pievērsta uzmanība arī tādiem metāliem kā svins, hroms, niķelis, varš.

Klaipēdas Universitātes zinātnieks skaidro, ka galvenais vides piesārņotājs ar smagajiem metāliem ir metāla instrumenti, transportlīdzekļu un citi rūpniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu.

Tallijs, tāpat kā citi smagie metāli, vidē nonāk arī dabiskā ceļā, piemēram, mežu un kūdrāju ugunsgrēku, vulkānu izvirdumu laikā, bet ogļu dedzināšana ir galvenais tallija avots ekosistēmā.

"Tiek uzskatīts, ka cilvēka darbības rezultātā ik gadu vidē nonāk aptuveni 5000 tonnas tallija, no kurām 1000 tonnas rodas ogļu dedzināšanas rezultātā," stāsta Klaipēdas Universitātes zinātnieks.

Amerikāņu un vācu zinātnieki, kas pētīja tallija izplatību Baltijas jūrā, savā pētījumā raksta – precīzi tallija daudzuma pieauguma iemesli vēl nav zināmi, taču norāda, ka Otrais pasaules karš, ogļu dedzināšana un metalurģijas nozares darbība to varēja būtiski ietekmēt.

Tallijs, tāpat kā citi smagie metāli, uzkrājas dzīvnieku organismā

Lietuvas zinātnieki norāda, – runājot par smagajiem metāliem, jāatceras, ka tie ir "mūžīgie piesārņotāji", jo dabā nesadalās, bet tikai maina savu vietu un uzkrājas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ tie ir tik bīstami.

"Vispirms tie nonāk atmosfērā, tad cirkulē atmosfērā, dabas spēku ietekmē nonāk ūdenī, augsnē utt. Nokļūstot ūdenī, tie nonāk zivīs un citos dzīvos organismos, kas tur dzīvo," stāsta Suzdaļevs.

Savukārt Surviliene skaidro, ka tallija cikls šajā gadījumā īpaši neatšķiras no citiem smagajiem metāliem, un pēc ūdens piesārņošanas tas galu galā uzkrājas zivīs un pat roņos.

"Tallijs labi uzkrājas augos, pēc tam virzās augšup pa barības ķēdi caur bezmugurkaulniekiem un zivīm, visbeidzot sasniedzot visaugstāko koncentrāciju lielākajos jūras zīdītājos. Baltijas jūrā tie ir roņi," skaidro zinātniece.

Zinātnieki norāda, ka līdz šim veiktie pētījumi sniedz zināmu priekšstatu par to, kā tallijs izplatās dzīvnieku organismā. "Tas uzkrājas aknās, kaulos, smadzenēs, nierēs, kuņģī, plaušās, liesā un galvas ādā… Tas ir atrodams arī matos, nagos, asarās un mātes pienā," stāsta Surviliene un piebilst, ka ilgstošas saskarsmes ietekmē tallijs var negatīvi ietekmēt zīdītāju reproduktīvo sistēmu.

Savukārt Sabiedrības veselības speciālists Mats Budrjūns atgādina, ka "ceļojot pa barības ķēdi, cilvēka organismā var nonākt arī smagie metāli, piemēram, uzturā uzņemot zivis vai citus pārtikas produktus." Runājot par talliju, speciālists stāsta, ka lielas šī metāla devas vai bieža saskarsme ar to var radīt veselības problēmas.

Tallija koncentrācijas Baltijas jūras ūdenī ir zema

Pagaidām nav jābaidās nav. Zinātnieki, kuri pētīja tallija piesārņojumu Baltijas jūrā, atklāja, – lai gan tā izplatība šajā teritorijā ir ļoti augsta – iespējams, pat augstākā pasaulē, tā daudzums jūras ūdenī nav liels.

Liela daļa tallija ir koncentrēta jūras nogulumos, no kuriem tas var izdalīties, piesārņojot gultni.

"Kā zināms, Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē, ar lielākajām anoksiskās grunts zonām. Šīs zonas, kas ir bagātas ar sēra joniem, piesaista un uzkrāj talliju. Taču riski rodas, pārvietojot šīs zonas, piemēram, gāzesvada būvdarbu, dažādu militāro mācību vai citu darbību laikā šajās zonās nonāk skābeklis, un tas var izraisīt izšķīdušā tallija koncentrācijas pieaugumu," skaidro Viļņas Universitātes pētniece.

Daļa Baltijas jūras ir mirusi. Nepieciešami gadsimti, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli

Baltijas jūras piesārņojuma problemātiku pērn aplūkoja arī TV3 raidījums "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?", norādot – daļa Baltijas jūras ir "mirusi", un būs nepieciešami gadsimti, lai jūra sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli.

Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena raidījumam norādīja, Baltijas jūra ir unikāla, tā ir kā liels ezers – ar lēnu ūdens apmaiņu. Baltijas jūra ir arī viena no lielākajām iesāļā ūdenstilpēm pasaulē, līdz ar to šeit attīstījusies ļoti unikāla ekosistēma.

"Baltijas jūrā ūdens apmaiņa notiek reizi 30 gados. Viss, ko mēs ieliekam Baltijas jūrā, paliek tur ilgu laiku. Līdz ar to atveseļošanās notiek lēnām," pauda Jentgena.

Baltijas jūru galvenokārt ietekmē lauksaimniecība un notekūdeņi. Jentgena gan norādīja, ka notekūdeņu piesārņojums ir mazinājies, jo pēc padomju savienības Latvijā izveidotas vairākas notekūdeņu attīrīšanas stacijas.

Video: Trešdaļa Baltijas jūras ir mirusi. Kas to ietekmē?

"No lauksaimniecības nozares joprojām nāk piesārņojums. Mēs mēslojam laukus, jo vēlamies, lai ir labāka raža. Bieži vien nepiedomājam pie tā mēslojuma tik ļoti, cik vajadzētu, līdz ar to liela daļa – līdz pat 80% šī mēslojuma – tiek ieskaloti upēs un ezeros un nonāk jūrā. Šis mēslojums palīdz augt augiem uz lauka, kāpēc tad, lai tas nepalīdzētu augt augiem jūrā? Tas dara tieši to pašu, un šeit rodas tā lielā problēma – mēs pārbarojam jūru, augi saaug, un tas izjauc ekosistēmu. Tad mēs vēl pa virsu "uzberam" pārzveju, kas izjauc barības ķēdes jūrā, pastiprina aļģu augšanu… Jūrā tiešām ir daudz problēmu," raidījumā stāstīja Jentgena.

Piesārņojuma ietekmē savairojas aļģes, kas jūrā rada bezskābekļa zonas – apmēram trešdaļa Baltijas jūras ir mirusi.