Uz saturu

"Šeit ir tikai civiliedzīvotāji. Ko tiem tūkstošiem krievu no mums vajag?" Harkivas iedzīvotāji ik dienu tiek pakļauti okupantu teroram

2024. gada 11. jūnijā 20:26

Gaisa trauksme un sprādzienu skaņas ir ikdiena Harkivas apgabala iedzīvotājiem. Taču lielais vairums no viņiem izvēlas nebēgt, palikt savās mājās, spītējot okupantu teroram.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Oksanas stāsts ir viens no tūkstošiem kara stāstu. Viņa ir tikai viena no neskaitāmiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuru ikdienu nosaka krievu terora regulētā kārtība.

Gaisa triecieni, kas Harkivu piemeklē ar konstantu regularitāti, sasniedza ar viņas māju. Ar asarām acīs Oksana teic – arī šoreiz cerēja, ka lidos garām.

"Sprādziens bija spēcīgs. Es biju mājā, tajā tālākajā istabā. Mēs galu galā esam Harkivas iedzīvotāji, mēs vienmēr lasām ziņas, kad lido bumbas. Tad es izlasīju "vadāmā aviobumba" pret Saltivkas rajonu. Aizvēru ausis un nodomāju, ka varbūt paies garām, bet nepagāja. Apmetums, logi un durvis krita. Nevarēju iziet ārā, izkāpt pa logu, jo kaimiņi nāca un kliedza, ka deg, domāju, ka mana māja deg," par notikušo saka Oksana.

Šajos agresora triecienos bojātas vairākas dzīvojamās ēkas un ievainoti vismaz seši cilvēki. Jānorāda, ka pēdējā mēneša laikā Harkiva ir kļuvusi par biežu krievu uzbrukuma mērķi. Turklāt tās tuvums ar agresora robežu un nepietiekamās pretgaisa aizsardzības spējas apgabalu padara arī par viegli sasniedzamu mērķi.

"Šodien ienaidnieks veica masveida gaisa uzbrukumus Harkivas pilsētai. Vairāki triecieni tika reģistrēti tieši privātajā sektorā, privātmājās. Izcēlās divi ugunsgrēki. Kopējā ugunsgrēku platība bija aptuveni 70 kvadrātmetri. Visi tika ātri likvidēti. Viens cilvēks tika izcelts no gruvešiem," norāda Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienesta preses pārstāvis Harkivas reģionā Jevhens Vasiļenko.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Katrā karā cilvēki cenšas saglabāt savas vecās dzīves pēdas. Arī Oksana. Viņas dēls tika evakuēts uz Ukrainas Rietumiem, taču pati atgriezās Harkivā, jo gribēja atgriezties savā mājā. Pēc triecieniem viņa retoriski vaicā – kāpēc aviobumbas netiek notriektas? Jo viss, ko cilvēki šajā valstī vēlās ir dzīvot normālu dzīvi.

"Tas ir ļoti biedējoši, mums ir vajadzīga pretgaisa aizsardzība, kā to prasa arī mūsu mērs. Šeit nav nekādu militāro spēku. Šeit ir tikai civiliedzīvotāji. Mums ir dārzi, mājas. Šeit ir privātais sektors un nekas cits. Ko tiem tūkstošiem krievu no mums vajag?" jautā Oksana.

Par gaisa aizsardzības nepieciešamību, Berlīnē notiekošajā Ukrainas atjaunošanas konferencē, runā arī Harkivas mērs Ihors Terehovs. Viņš norādīja, ka pēdējie triecieni šajā pilsētā prasījuši viena cilvēka dzīvību: "Mēs būvējam pazemes skolas, veidojam skolas metro stacijās, lai bērniem būtu iespēja mācīties. Ne no labas dzīves cilvēki, gaisa sirēnu laikā, slēpjas pazemes ēkās."

Tikmēr dienas laikā ievērojami postījumi nodarīti arī Doneckas apgabala Konstantinivkā. Arī šo teritoriju Maskavas armija apšauda regulāri. Pilsētas dzīvojamajā rajonā nomesta aviācijas bumba, kas aiz sevis atstājusi pamatīgu postažu un cietušos. Par nogalinātajiem šajos triecienos, par laimi, ziņots netiek.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm