Turpinoties neskaidrībai par starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ekspluatāciju un pārvaldīšanu, Saeima šodien plāno lemt par lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.
Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte liecina, ka projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts. Igaunijai izmaksas kopš 2017. gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4 miljardiem, Latvijai – no 2 miljardiem līdz 9,6 miljardiem, kamēr Lietuvai – no 2,5 miljardiem līdz 10 miljardiem. Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības finansējuma periods beidzas 2027. gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.
Atšķirībā no valdības, bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits zināja par izmaiņām "Rail Baltica" tālākos īstenošanas posmos, apliecinājis valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Viņš norāda, ka "Rail Baltica" projekts laika gaitā kļuva vērienīgāks gan attiecībā uz to, cik daudz sliežu ceļu būs, gan uz citām lietām, kas sadārdzina projekta īstenošanu. Jau tagad var redzēt, kā ir pieaugušas būvniecības izmaksas tieši Centrālās stacijas dzelzceļa mezgla kontekstā un arī citos projekta būtiskākajos posmos.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētnieki apzinās pārtikas izšķērdēšanas problēmas apmērus Latvijā, un aicina arī iedzīvotājus piedalīties pētījumā, daloties ar savu viedokli un atklājot savus pārtikas patēriņa paradumus. Pērn Eiropas Savienībā (ES) tika radīti 58 miljoni tonnu pārtikas atkritumu jeb aptuveni 131 kilograms uz vienu iedzīvotāju. Vairāk nekā puse pārtikas tiek izšķērdēta mājsaimniecībās. ES izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
Rietumu jaunākā militārā palīdzība ir ļāvusi nostiprināt Ukrainas aizsardzību pret Krieviju, bet vēl jāgaida nozīmīgākas uzvaras, kas Ukrainai būtu īpaši svarīgi, intervijā TV3 šorīt atzīmēja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Viņš cer, ka šogad Ukrainai izdosies sagraut Krimas tiltu. Pašlaik ukraiņi ir aktīvi Krievijas armijas apgādes līniju apdraudēšanā. Krievijas karaspēka kaujas spējas Slaidiņš vērtē kritiski, jo, neskatoties uz milzīgo karavīru skaitu, ļoti būtisku progresu frontē krieviem neizdodas gūt. No Baltkrievijas puses būtiskus militārus draudus eksperts nesaskata, jo tai pašlaik nav lielu kaujasspējīgu vienību.
Ukrainas vēstniecībā šodien pieņems kārtējo Latvijas palīdzības sūtījumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tajā iekļauti transportlīdzekļi, militārais aprīkojums, tostarp termokameras un nakts redzamības ierīces.
Tikmēr G7 grupas valstu līderi vienojušies līdz gada beigām piešķirt Ukrainai 50 miljardus ASV dolāru, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus. Bet ASV prezidentam Džo Baidenam šodien G7 samita laikā Itālijā paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
ASV paziņojušas par jaunām sankcijām Krievijai par karu Ukrainā, vienlaikus palielinot risku ārvalstu bankām, kuras joprojām sadarbojas ar Krieviju. Sankcijas skar vairāk nekā 300 fiziskās personas un firmas Krievijā, kā arī to struktūras un partnerus tādās valstīs kā Ķīna, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti.
ASV Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans izteicis nosodījumu Krievijai par Ukrainas bērnu nolaupīšanu un nodošanu adopcijai. Kopš iebrukuma sākuma 2022. gadā Krievija ir nelikumīgi aizvedusi gandrīz 20 000 nepilngadīgu bērnu, kurus Ukraina pieprasa atdot. Saistībā ar bērnu izvešanu uz Krieviju Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi orderi Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas arestam.
Karu, vardarbības un vajāšanas dēļ pasaulē piespiedu kārtā ir pārvietoti 120 miljoni cilvēku, paziņojusi ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR). Šis skaits ir palielinājies salīdzinājumā ar 110 miljoniem pirms gada, un tas ir pieaudzis 12 gadus pēc kārtas – kopš 2012.gada tas ir gandrīz trīskāršojies. UNHCR vadītājs Filipo Grandi norāda uz jūtamu krīžu skaita pieaugumu, piebilstot, ka arī klimata pārmaiņas ietekmē iedzīvotāju pārvietošanos un izraisa konfliktus.
Aizvien vairāk ASV pretinieku cenšas ietekmēt novembrī gaidāmās prezidenta vēlēšanas. ASV Nacionālās izlūkošanas direktora birojā norāda, ka Krievija rada visnopietnākos draudus gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka Maskava šo balsojumu uzskata par iespēju sasniegt globālākus mērķus, piemēram, vājināt atbalstu Ukrainai un graut uzticību demokrātiskajām institūcijām un ASV kopumā.
Palestīniešu atbalstītāji Ņujorkā apķēpājuši ar sarkanu krāsu ēkas, kas saistītas ar Bruklinas muzeju un ANO, tostarp Bruklinas muzeja direktores Annas Pasternakas māju.
Jemenas hutiešu nemiernieku palaists bezpilota kuģis ir nodarījis nopietnus postījumus Grieķijas kuģim Jemenas piekrastē. Nav ziņots, ka būtu ievainoti cilvēki.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņojis par nodomu izstāties no Kolektīvās drošības līguma organizācijas, kurā dominē Krievija, saistībā ar pieaugošu saspīlējumu starp abām valstīm.
Francijas pilsonis, kurš gandrīz divus gadus bija ieslodzīts cietumā Irānā, tagad ir atbrīvots un šodien atgriezīsies Francijā, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
ASV autobūves uzņēmums "Ford" Spānijā likvidēs vēl 1600 darbavietas, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.
Ekonomikas ministrija šodien prezentēs aktualizētās Latvijas darba tirgus prognozes.
Saeima šodien galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.
Uzturēšanas darbu dēļ šodien laika posmā no plkst.21 līdz 23 būs traucēta portāla "Latvija.gov.lv" darbība. Valsts reģionālās attīstības aģentūra aicina iedzīvotājus šajā laikā nepildīt e-pakalpojumus un neizmantot e-adresi.
Valsts vides dienests šodien organizē hakatonu par mākslīgā intelekta rīku izmantošanas iespējām piesārņojošo darbību atļauju saņemšanas procesa uzlabošanai. Bet RTU Zinātnes un inovāciju centrā šodien notiks informatīvs seminārs par superdatoru sniegtajām iespējām.
Zemeņu raža šogad sākusies agrāk un straujāk nekā citus gadus, atzīst zemeņu audzētāji. Tiek prognozēts, ka aktīvās sezonas laikā ogu cena kritīsies, bet nebūs būtiski zemāka kā pērn.
Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Jūrā ūdens temperatūra ir no +6 grādiem Mērsragā līdz +17 grādiem pie Daugavgrīvas mola.
Laika prognoze 13. jūnijam
Šodien Latvijā būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs, kā arī iespējams pērkona negaiss. No rīta pūtīs lēns līdz mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, dienas gaitā tas kļūs lēnāks. Gaiss iesils līdz +16…+21°.
Rīgā dienas gaitā mākoņu daudzums palielināsies, vakara stundās gaidāms īslaicīgs lietus. Gaisa temperatūra būs ap +20°.
