Saistībā ar speciālo avioreisu lietu amatā pazeminātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs par mēģinājumiem viņu ietekmēt. Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" viņš šorīt teica, ka var to apliecināt dokumentāli un patlaban apkopo visus savā rīcībā esošos materiālus. Saistībā ar pazemināšanu amatā, Citskovskis ar iesniegumu ir vērsies pie premjeres, lūdzot pārcelt viņu tādā amatā, kas ir atbilstošs pieredzei, zināšanām un praksei, bet, ja tas nav iespējams, tad izbeigt ar viņu darba attiecības.
Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs atbilst Satversmei, tā lēmusi Satversmes tiesa. Tā uzsver, ka valstij ir jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums ikvienā izglītības pakāpē. 2023. gada izskaņā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš mudina vecākus atcerēties par tiesībām uz atbalstu, pārejot uz mācībām valsts valodā, norādot, ka individuāla pieeja bērniem bija viens no priekšnoteikumiem, lai pāreju uz mācībām tikai valsts valodā atzītu par atbilstīgu Satversmei.
Šodien darbu sāk parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, lai apzinātu tā gaitā pieļautās kļūdas. Plānots, ka šodien sēdē deputāti pārrunās ar "Rail Baltica" projektu saistītās problēmas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevumus un darba plānu. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
NATO samitā pieņemtie lēmumi Ukrainas kontekstā ir skaidrs signāls arī "Kremļa miesniekam" Putinam, ka Rietumi nav noguruši un nevienā brīdī nedomā par palīdzības apturēšanu Ukrainai, norāda ārlietu ministre Baiba Braže. Viņa akcentē, ka NATO samitā dalībvalstis paziņojušas par militāra, finansiāla un cita veida ieguldījumu Ukrainas aizsardzībā, tostarp, valstis plāno nogādāt Ukrainai piecas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Šodien paredzēta arī sabiedroto tikšanās ar Ukrainas kolēģiem.
NATO līderi vakar alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju. Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Palīdzības koordinēšanai tiks izveidota NATO Drošības un apmācības atbalsta struktūra Ukrainai.
NATO sabiedrotie ir sākuši solīto iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai. Dānija un Nīderlande ir sākušas lidmašīnu nodošanu, bet Beļģija un Norvēģija ir apņēmušās nodrošināt vēl citas lidmašīnas. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pavēstījis, ka šīs lidmašīnas jau šovasar lidos Ukrainas debesīs, lai nodrošinātu, ka Ukraina var turpināt efektīvi aizsargāties pret Krievijas agresiju.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apliecinājis Ukrainai, ka tās ceļš ved uz pievienošanos NATO, bet tas būs iespējams tikai pēc kara beigām un kad būs izpildīti visi tam nepieciešamie nosacījumi. ASV un vairākas citas valstis iebilst pret Ukrainas dalību NATO, kamēr turpinās karš ar Krieviju. Tās ir arī uzsvērušas, ka Ukrainai ir jāveic būtiski pasākumi, lai risinātu korupcijas problēmu, kā arī citas sistēmiskas reformas.
Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, šoreiz iesaistot Krieviju, ziņo aģentūra "Bloomberg". Jūnija vidū Šveicē notikušajā pirmajā miera samitā piedalījās vairāk nekā 90 valstu pārstāvji. Krievija netika uzaicināta, bet vairākas valstis nosūtīja zema līmeņa delegācijas.
Krievijas spēki sāk izjust Ukrainas armijas pretuzbrukumu spiedienu kaujas laukā un Rietumu sabiedroto palīdzība ir ļāvusi ukraiņu armijai stabilizēt kritiskos frontes rajonus, ziņo ASV Kara pētījumu institūts. Analītiķi vienlaikus norāda, ka Ukrainas spēku spēja veikt spēcīgus un organizētus pretuzbrukumus joprojām ir atkarīga no partneru militārās palīdzības stabilitātes.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, vakar NATO samitā pievienojoties Ukrainas atbalstam, aicināja Rietumvalstis noraidīt "dubultstandartus" attiecībā uz bruņoto konfliktu Gazas joslā. "Ja mēs sakām, ka mēs atbalstām Ukrainu, jo aizstāvam starptautiskās tiesības, mums tāpat jārīkojas attiecībā uz Gazu," sacīja Sančess, aicinot sarīkot starptautisku miera konferenci, kas mudinātu uz palestīniešu valsts izveidošanu.
Izraēlas armija vakar nometa tūkstošiem skrejlapu virs Gazas pilsētas, aicinot visus iedzīvotājus evakuēties, lai paglābtos no ofensīvas. Skrejlapās norādīti evakuācijas maršruti un izteikts brīdinājums, ka pilsēta "kļūs par bīstamu kaujas zonu". ANO paziņojusi, ka jaunās evakuācijas "tikai uzkurinās masu ciešanas palestīniešu ģimenēm", no kurām daudzas jau vairākkārt ir tikušas pārvietotas.
Eiropas ebreju kopiena saskaras ar pieaugošu antisemītisma vilni, un konflikts Tuvajos Austrumos grauj panākumus, kas gūti cīņā pret to, paziņojusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra. Visā Eiropā 76% aptaujāto ebreju norāda, ka "vismaz reizēm" slēpj savu ebreju identitāti, un 34% izvairās no ebreju pasākumiem, "jo nejūtas droši". 80% aptaujāto ebreju norāda, ka, viņuprāt, antisemītisms pēdējos gados ir pastiprinājies. Daudzi arī piebilst, ka ir saskārušies ar Izraēlas kā valsts pastāvēšanas tiesību noliegšanu.
Holivudas zvaigzne Džordžs Klūnijs, kurš ir viens no vadošajiem līdzekļu vācējiem ASV Demokrātu partijai, aicinājis ASV prezidentu Džo Baidenu atteikties no kandidēšanas uz pārvēlēšanu amatā.
Taivānas Aizsardzības ministrija šorīt vēsta, ka salas tuvumā 24 stundās ir novērotas 66 Ķīnas militārās lidmašīnas, kas ir lielākais to skaits vienas dienas laikā šogad.
Dānija ieviesīs pasaulē pirmo oglekļa nodokli mājlopiem ar nolūku tuvināt valsti mērķim līdz 2045.gadam panākt oglekļa neitralitāti.
Daļa Latvijas eiroparlamentāriešu vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai atbalstīs Urzulu fon der Leienu Eiropas Komisijas prezidentes amatā.
Šodien vidusskolas un profesionālās izglītības iestāžu absolventi saņems sertifikātus par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens šodien tiksies ar Vācijas transporta nozares delegāciju, kā arī piedalīsies abu valstu uzņēmēju biznesa forumā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šodien darba vizītē Lietuvā parakstīs nolīgumu par pārrobežu sadarbību neatliekamās palīdzības sniegšanā.
Kultūras ministrija lūgusi uzņēmumu "Valsts nekustamie īpašumi" veikt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkas apsekošanu un informēt par nepieciešamajiem darbiem un to apjomu.
Šodien notiek skates "Gada labākā būve Latvijā 2023" fināls, kuram pēc gandrīz 70 būvju izvērtēšanas žūrija izvirzījusi 41 objektu.
Saulkrastu Inčupes apkaimes iedzīvotāji šodien tiksies ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem, lai spriestu par jaunas Inčupes dzelzceļa stacijas izbūvi pretī Baltajai kāpai.
Noslēdzoties pēdējiem labiekārtošanas darbiem, šodien Rīgā tiks atklāta Juglas ezera pastaigu taka.
"Laimas" bijušās šokolādes ražotnes pagalmā, Miera ielā, Rīgā, šodien notiks šokolādes svētki. Pasākumā būs iespējams piedalīties dažādās aktivitātēs, tostarp radošajās darbnīcās.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā šodien tiek atklāta jubilejas izstāde "Lilijas", svinot 35 gadus kopš Latvijā darbojas biedrība "Lilium Balticum" un 30 gadus kopš tiek rīkotas liliju izstādes muzejā.
Laika prognoze 11. jūlijam.
Šodien Latvijā būs mainīgs mākoņu daudzums, valsts rietumu un centrālajos rajonos gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, dažviet līs ekstremāli stipri un gaidāma lielgraudu krusa. Dienvidaustrumu, dienvidu vējš pūtīs lēni līdz mēreni, negaisa laikā krasi pastiprinoties brāzmās līdz 20-24 m/s. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +28…+33°, bet vietām rietumu rajonos un piekrastē būs nedaudz vēsāk, tur +21…+26°.
Rīgā starp mākoņiem uzspīdēs saule, savukārt no priekšpusdienas gaidāmas pērkona lietusgāzes, pēcpusdienā līs ļoti stipri. Gaisa temperatūra būs +27…+29°.
