Uz saturu

Stukānam jau otro reizi pārmet nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu

Ģenerālprokurors Juris Stukāns nav ievērojis nevainīguma prezumpcijas principu tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga krimināllietā par sirmgalves apkrāpšanu, nospriedis Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andris Vasiļevskis.

2024. gada 12. jūlijā 16:29

Šī ir jau otrā reize, kad Stukāns saņēmis šādu pārmetumu. Iepriekš Stukānam tika pārmesta nevainīguma prezumpcijas principa neievērošana lietā, kurā tika apsūdzēts bijušais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijā, otrajā gadījumā sūdzību tiesā iesniedza pats Veinbergs. Rīgas pilsētas tiesa saņēmusi Veinberga lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses, iesnieguma kopiju nosūtot izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Veinbergs stāsta, ka 2022. gada 22. februāra intervijā raidījumā "1:1", atbildot uz žurnālista Gundara Rēdera jautājumu par kriminālprocesu pret Veinbergu, kurā viņš apsūdzēts nekustamo īpašumu izkrāpšanā, no Stukāna izskanējušas tādas frāzes kā "es uzskatu, ka tiesu izpildītāji, kuri to visu redzēja, un kā mēs šobrīd redzam, iesaistījās shēmās, gan notāri, kuri apstiprina to visu, jau sen to pamanījuši", "bija personas, kuras klusē, bija ieinteresēti un attiecīgi rīkojušies", "izmantoja likuma regulējumu, lai noteiktos gadījumos iedzīvotos".

Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteikts, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par šī principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Kriminālprocesa likuma 19. panta pirmajā daļā paredzētās nevainīguma prezumpcijas uzdevums ir atturēt personas no paziņojumiem un rīcības, kas var radīt priekšstatu par personas vainīgumu, pirms tas konstatēts likumā noteiktajā kārtībā.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Vasiļevskis secina, ka ģenerālprokurors, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Veinbergu, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm