Igaunijā plāns izīrēt savus cietumus ārvalstu cietumniekiem

Kā sestdien intervijā ERR sacīja Līsa Pakosta, Tartu cietums būtībā ir tukšs. "Un ir vairāki veidi, kā atrisināt šo situāciju, no kuriem viens ir to pārdot. Otrs – ēku iekonservējam, un trešais – mēs brīvās vietas izīrējam," sacīja ministre.

Viņaprāt, pārdošana būtu visnerentablākā, jo pircēju šādam īpašam objektam par piemērotu cenu var arī neatrast. Arī cietuma nojaukšana nebūtu piemērota, jo būtu ļoti augstas izmaksas, un tajā pašā laikā arī pašai Igaunijai nākotnē cietums varētu būt atkal vajadzīgs. Tāpat, pēc ministra domām, nebūtu prātīgi ēku vienkārši turēt tukšu, jo arī tās ir izmaksas.

"Paliek trešais variants, par kuru vēl nav politiska lēmuma, bet kura saturs ir tāds, ka mēs noslēdzam līgumu ar citu valsti, vēlams NATO valsti, un vienojamies par kādiem nosacījumiem un kādus ieslodzītos uz laiku uzņemsim. To var dēvēt arī par cietuma vietu izīrēšanu," sacīja Pakosta.

Apsargi būtu no Igaunijas

Ja ieslodzītie nāktu no ārvalstīm, cietumsargi joprojām būtu Igaunijas pilsoņi, uzsvēra ministre: "Igaunijā ir viena no labākajām tieslietu korekcijas sistēmām pasaulē, kas nozīmē arī to, ka mums ir ļoti izcili cietumsargi."

Ministre paredz, ka šāds scenārijs arī radītu vairāk darba vietu. "Runa ir par aptuveni 400 darbavietām. Tās ir darba vietas ar labu atalgojumu, un tas patiesībā ir kā eksports – par mūsu darbu maksās cita valsts," viņa piebilda.

Drošība pirmajā vietā

Sarunā ar ERR Pakosta vairākkārt uzsvēra, ka šādā līgumā pirmajā vietā jābūt Igaunijas iedzīvotāju drošībai un atbilstoši jāizvēlas tur atvestie ieslodzītie.

"Mēs nemeklēsim labāko cenu. Mēs meklēsim vislabāko drošību Igaunijas iedzīvotājiem, un tas nozīmē, ka mums ir vesela virkne sarkano līniju," sacīja tieslietu ministrs. Piemēram, tiktu uzņemti tikai tie ieslodzītie, kuriem nav atļaujas ieslodzījuma vietu uz laiku pamest, kā arī tie, kuri pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma atgriežas savā izcelsmes valstī. "Ir vesela virkne ļoti stingru drošības prasību, ko mēs domājam," piebilda ministre.

"Mērķis ir, lai, pateicoties papildu darbavietām, Igaunijas iedzīvotāju papildu apmācībai un tam visam, mūsu cilvēku drošība faktiski pat palielinātos," uzsvēra Pakosta.

Maksa varētu sasniegt pāris desmitus miljonu gadā

Runājot par šāda pakalpojuma izmaksām, Pakosta minēja vienas cietuma vietas izīrēšanas cenu – tā varētu būt 3500 eiro mēnesī. Apmēram šādu summu nodokļu maksātāji Igaunijā maksā mēnesī par vienu ieslodzīto.

Viņa uzsvēra – citās valstīs mēneša summa mēdz būt lielāka. "Mēs ar savām izmaksām esam zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa," piebilda Pakosta.

Tomēr precīza pakalpojuma cena būs atkarīga no līguma detaļām un nosacījumiem ar citu valsti.

"Ja mēs rēķinām, ka varētu paņemt 250-500 ieslodzīto, tad var sākt runāt par summām 30 miljonu eiro apmērā," lēsa ministre.

Kā iespējamās valstis, no kurām uz Igauniju varētu vest ieslodzītos, Pakosta minēja trīs: Lielbritānija, Zviedrija un Holande.