"Esam kā gūsteknes," saka poliete, kuras meitām liegts izbraukt no Latvijas
Stāsts par kādu sarežģītu tiesvedību, kur, vecākiem šķirot laulību, ķīlnieku lomā jau gadiem nonākuši bērni. Tajā ierauta kāda Polijas pilsone ar savām meitām, kuras ar tiesas spriedumu jau vairākus gadus nevar izbraukt no Latvijas, jo šeit jānodrošina tēva saskarsmes tiesības ar bērniem. Taču nu situācija mainījusies, bērnu tēvs, kuru ar Latviju līdz šim saistīja diplomātiskās saites, darba pienākumus pie mums beidzis pildīt, un pārcēlies uz Austriju, taču māte ar bērniem joprojām spiesta palikt Latvijā. Kā šāda absurda situācija varēja rasties, vēsta TV3 Ziņas.
Ar Agati un viņas meitām tikāmies jau pirms gada. Toreiz sieviete vērsās pie medijiem, cerot pievērst uzmanību neapskaužamajai situācijai, kurā viņa nonākusi. Šķirot laulību, kurā bija cietusi no vīra vardarbības, sākās cīņa par bērniem.
Latvijas tiesa liedza meitenēm izbraukt no valsts, jo tēvam, kurš Latvijā strādāja Beļģijas pārstāvniecībā, tiesības tikties ar bērniem bija jānodrošina te.
Taču šobrīd situācija jau ir kardināli mainījusies.
Agata stāsta: "Tēvs ir aizbraucis no Latvijas. Viņš šeit vairs nestrādā! Viņš ir sācis pildīt savus diplomātiskos pienākumus Austrijā, Vīnē. (Neskatoties uz to, ka es iesniedzu tiesai pierādījumus, ka tas notiks, tiesnese negribēja to pārbaudīt.) Ja viņš strādās Austrijā, kā viņš dzīvos Latvijā? Tas rada lielas šaubas, taču tiesnese ticēja tēvam uz vārda, kurš apgalvoja, ka viņš ir saistīts ar Latviju un viņš joprojām būs tajā vietā, kur viņš dzīvo.
Agatas kvēlākā vēlēšanās – ar bērniem atgriezties dzimtajā Polijā.
"Mēs šeit esam ieslodzīti kā gūstekņi. Tāda ir šī brīža realitāte. Tiesnese atstāja spēkā ierobežojumu, ka mani bērni nedrīkst izbraukt no Latvijas kopā ar mani."
Polijas pilsone Agata.
"Kā tas var notikt pret mūsu gribu? Vēl vairāk, ņemot vērā to, ka tēvs, kura dēļ mēs šeit tikām turēti, jau ir pametis Latviju un tagad atrodas citā valstī. Ko mēs esam izdarījuši un kāpēc mūs tik ļoti soda?"
Arī Agatas trīspadsmigadīgā meita saka, ka vēlas doties mājās – uz Poliju.
"Es nesaprotu, kāpēc man te ir jāpaliek, esmu jau tik daudz reizes teikusi visādām iestādēm un cilvēkiem, ka es gribu braukt uz mājām, satikt savus draugus un pavadīt ar viņiem kopā laiku – visu to, kas būtu tikai normāli. Bet man neļauj pat izbraukt! Man nav nekas no tās dzīves, kāda ir maniem vienaudžiem."
Kā norāda juriste Sinitja Finka, kura palīdz Agatai šajā lietā, ja iepriekš leģitīms mērķis neļaut bērniem izbraukt no valsts bija fakts, ka Latvijā dzīvo viņu tēvs, tad šobrīd tas ir mainījies. Juristes skatījumā šis regulējums ir nesamērīgs un neizprotamu iemeslu dēļ labvēlīgs tieši diplomātam.
"Tiesas pienākums ir noskaidrot abu vecāku dzīves vietas, kas ir loģiski, un dzīves vietas apstākļus, vai tur bērniem ir piemērota dzīvošana. Šajā gadījumā tiesa jau noskaidroja, ka viņš dodas uz Austriju un uzskatīja par pilnīgi normālu, ka cilvēks strādā Austrijā, bet dzīvo Latvijā. Nu droši vien nav jābūt juristam, lai saprastu, ka tur kaut kas nav kārtībā. Tādēļ vien šis lēmums būtu pārskatāms – kur tad viņš vedīs tos bērnus?"
Tiesnese Sanita Strakše no intervijas ar TV3 ziņām atteicās, taču atbildēja rakstiski: "Šāda nolēmuma taisīšana pati par sevi apliecina, ka esmu atzinusi, ka pastāv leģitīms mērķis noteiktā aizlieguma saglabāšanai un tas atbilst bērnu interesēm. Tiesas lēmumā ir sniegta izvērsta un, manā ieskatā, visnotaļ skaidra argumentācija attiecīga nolēmuma taisīšanai, kas ietver arī aizlieguma saglabāšanas mērķa, samērīguma un bērnu interešu izvērtējumu. Visu apstākļu kopuma izvērtējuma rezultātā esmu izdarījusi secinājumu, ka tieši šāds pagaidu regulējums, arī daļā par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu, atbilst bērnu labākajām ilgtermiņa interesēm."
Arī meiteņu tēvs kameras priekšā runāt negribēja, un arī e-pasta sarakstē uz jautājumu, kāpēc savas tiesības tikties ar bērniem vēlas realizēt tieši Latvijā, lai gan šeit vairs nedzīvos, pēc būtības neatbildēja.
"Vēlos atzīmēt, ka manai personīgajai dzīvei un dzīvesvietai (un es varu dzīvot vairākās valstīs), kā arī manai darba vietai un amatam, nav nekāda sakara ar šo civillietu. Arī informācija, ka es nebūšu pieejams Latvijā, neatbilst patiesībai. Ar tiesas lēmumu man ir noteikta saskarsme ar bērniem, ko es īstenošu pēc iespējas labāk," rakstiskā atbildē pauda tēvs.
TV3 ziņas uzrunāja Agni Upīti, zvērinātu advokāti, kura praktizē ģimenes tiesības pārrobežu lietās. Viņa, sniedzot vispārīgu komentāru, norāda – šādu lietu izskatīšana var ilgt pat astoņus gadus. Agatas gadījumā tas nozīmētu, ka vecākā meita būtu jau pilngadīga.
"Lai, cik tas skarbi skanētu, šajā brīdī, kad strīds ir eskalējies, kad tas jau iet gadiem, vecāks piemirst par bērnu un bērnu interesēm. Viņš vienā brīdī redz tikai sevi, savas intereses, vēlmi ieriebt otram vecākam, vēlmi "ja man nebūs labi, tev arī nebūs labi" un viņš aizmirst, kur pa vidu atrodas bērni. Tā ir šo strīdu diezgan liela klasika."
Vaicāta, vai tiesnešiem ir iespēja reaģēt, redzot, ka aiz konkrētiem pantiem un likumiem, patiesībā slēpjas šī vēlme – sabotēt otra dzīvi, izmantojot bērnus – advokāte nešaubās – ir.
"Tiesnesis ir tas, kuram nav rokas sasietas. Lielākoties tiesnesis ir tas, kuram būtu jāpamana un kurš var pamanīt, un tomēr lielākajā gadījumā tiesnesis pamana un var pateikt pusei kādu skarbāku vārdu un reizēm tas palīdz. Jāsaprot, ka daļa vecāku ir fantastiski manipulatori," saka tiesnese.
Pirms trīsarpus gadiem, bēgot no vardarbīgajām attiecībām, Agata ar meitām aizbrauca uz dzimto Poliju. Taču ar tiesas lēmumu viņām Latvijā bija jāatgriežas. Tagad Agata nobažījusies, ka jauno situāciju varētu izmantot meiteņu tēvs, lai viņas aizvestu prom no Latvijas un tādējādi arī šķirtu no mātes.
Agata saka – lēmums ļauj tēvam brīvi paņemt bērnus un doties ar viņiem prom, jo viņam ir imunitāte, diplomātiskā pase un visas privilēģijas. Viņš ir ieguvis iespēju paņemt bērnus un aizbraukt no Latvijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
