Nepadošanās un ticība ceļā uz kārtslēkšanas augstumiem. Talantīgā vieglatlēta Valtera Kreiša stāsts

20 gadus vecais Kreišs ir Latvijas kārtslēkšanas talants, kura vārds skan starptautiskajā sporta arēnā. Šis apņēmīgais sportists ar neatlaidību un mērķtiecību soli pa solim ceļ sev jaunas virsotnes.

Viņa stāsts sākās Murjāņos, kur sākumā pievērsās daudzcīņai, taču drīz vien trenera Mareka Ārenta iedvesmots, Valters pievērsās kārtslekšanai.

Valters nekad neatsakās no jauniem sapņiem un nebaidās no pārbaudījumiem. Pat brīžos, kad šaubas mēģināja ielauzties viņa prātā, viņš ticēja saviem spēkiem.

Ar ģimenes, draudzenes un draugu atbalstu Valters ir gatavs turpināt iet savu ceļu, lai sasniegtu lielus panākumus gan kārtslēkšanā, gan arī dzīvē.

Sāksim ar pirmo jautājumu – kā tu sevi raksturotu trīs vārdos?

Draudzīgs, neatlaidīgs un apņēmības pilns.

Vidusskolas laikā specializējies tieši daudzcīņā, bet drīz vien pievērsies tikai kārtslēkšanai. Kā tu sāki nodarboties ar kārtslēkšanu?

Mans pašreizējais treneris Mareks Ārents sāka bieži braukt uz Murjāņiem, es tur mācījos vidusskolā, un tolaik specializējos daudzcīņā.

Ar laiku mani arvien vairāk un vairāk sāka piesaistīt kārtslēkšana, un es pamanīju, ka man šī disciplīna labi padodas.

Tas mani iedvesmoja pievērsties kārtslekšanai vēl nopietnāk un padziļināt savas zināšanas šajā sporta veidā.

Nereti tiek rakstīts, ka kārtslēkšana ir sports, kas attīsta spēju pārvarēt bailes, bet ir jāiemācās pareizi krist. Vai tas ir pareizs apgalvojums?

Protams, kārtslekšanā vienmēr ir svarīgi piezemēties uz matračiem, un, lai nodrošinātu maksimālu drošību, ir jākrīt uz muguras. Tas palīdz izvairīties no savainojumiem.

Turklāt šajā disciplīnā būtiski ir iemācīties pārvarēt bailes, jo tās nereti parādās. Ja bailēm ļauj attīstīties un tās pārāk ilgi ignorē, vēlāk tās būs daudz grūtāk pārvarēt.

Tā ir taisnība, ka kārtslēkšana ir paredzēta tikai spītīgajiem un mērķtiecīgajiem?

Es uzskatu, ka kārtslēkšana ir piemērota ikvienam, taču tikai spītīgi un mērķtiecīgi sportisti var sasniegt augstus rezultātus. Tieši šīs īpašības var palīdzēt kļūt par līderiem šajā sporta veidā.

Un kā ir ar tevi?

Man piemīt šīs divas īpašības, un vēlreiz pieminēšu, ja vēlies sasniegt augstus rezultātus, tad spītībai un mērķtiecībai ir jābūt neatņemamai tavas personības daļai.

Ātrums, atsperīgums, spēks, lokanība un prasmes citās vieglatlētikas disciplīnās. Tam visam pa vidu vēl – fiziskie vingrinājumi un vingrošanas elementi. Kas vēl jāzina cilvēkiem par kārtslēkšanu?

Pats svarīgākais ir mentalitāte. Lai pārvarētu visas grūtības un veiktu lēcienus, ir jābūt ļoti stipram garīgi. Tas ir vēl viens no atslēgas punktiem, kas nosaka panākumus kārtslēkšanā.

Kā tu vērtē kārtslēkšanu Latvijā – vai tu redzi šajā sportā potenciālu augt un attīstīties?

Es uzskatu, ka kārtslekšana Latvijā šobrīd piedzīvo augšupeju. Arvien vairāk jauno sportistu pievēršas šai disciplīnai, un rezultāti uzlabojas gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Kārtslēkšana pašlaik atrodas ļoti labā vietā un strauji attīstās.

Atgriežoties atpakaļ pie tevis. Manuprāt, 20 gadu vecumā tu sapņo lielus sapņus. Aizgājušā vasarā piedzīvoji olimpisko sapņa debiju. Ko tev nozīmē šī pieredze? 

Dalība Olimpiskajās spēlēs 20 gadu vecumā ir lielisks sasniegums, kas man ļoti daudz nozīmē. Tas pierāda, uz ko esmu spējīgs. Gribu teikt, ka tas ir tikai sākums manai karjerai lielajā sportā.

Tu Parīzes olimpisko spēļu finālā startēji, visticamāk, būdams inficējies ar Covid-19. Tā ir taisnība?

Finālā sapratu, ka esmu apslimis, un vēlāk atklājās, ka man bija kovids. Iespējams, tieši tāpēc man neizdevās sasniegt iecerētos mērķus, tādi, kas bija kvalifikācijā. Man, protams, ir ļoti žēl, ka tā notika.

Parīzes olimpiskajās spēlēs pārvarēji 5,70 metru augstumu, iekļūstot lielajā finālā. Finālā pārleci 5,50 metrus, bet otro augstumu (5,70 m) pārvarēt neizdevās, tomēr olimpiādē izcīnīji 12. vietu. Pēc tava ieskata, kas pietrūka, lai pārvarētu 5,70 metrus finālā?

Jau iesildīšanās laikā sajutu, ka ķermenim trūkst spēka. Covid-19 infekcija smagi ietekmēja manu elpošanu. Tieši tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc finālā neizdevās pārvarēt vismaz 5,70 metrus.

Vai ir kādas lietas, ko nākamreiz darītu citādāk?

Pēc pēdējās pieredzes ir svarīgi būt piesardzīgam un rūpēties par savu veselību, lai uz sacensībām vienmēr būtu labākajā formā.

Paejot malā no tava starta Parīzes olimpiādē. Tavs sāncensis Duplantis triumfēja ar jaunu olimpisko un pasaules rekordu. Kā tu pats vērtē Duplanta sniegumu?

Tas ir fenomenāli, ka cilvēks spēj pārvarēt tik iespaidīgus augstumus. Varbūt viņš ir no citas pasaules – mēs nekad nevaram būt pilnīgi pārliecināti. Smejas.

Duplantis aizstāvēja savu olimpisko titulu Parīzē, uzstādot arī pasaules rekordu, bet vēlreiz to laboja pagājušajā mēnesī notikušajās Dimanta līgas sacensībās, sasniedzot 6,26 metru augstumu.

Ir sanācis ar pasaules rekordistu aprunāties? 

Viņš mani apsveica ar iekļūšanu olimpiskajā finālā, un tas bija forši. Mēs aprunājāmies un pasmējāmies. Gribu teikt, ka kārtslēkšanas kopiena ir ļoti draudzīga.

2024. gada 5. jūnijā Valmierā uzstādīji savu personisko rekordu – 5,72 m. Kāds ir tavs mērķis – iesākumā Latvijas rekords?

Tas ir tikai sākums – ar ticību ceļā uz kārtslekšanas augstumiem. Šobrīd galvenie mērķi ir gatavoties ziemas sezonai, kur plānoju pēc iespējas ātrāk uzstādīt jaunu Latvijas rekordu.

Tuvojas Eiropas čempionāts iekštelpās, pēc tam pasaules čempionāts Tokijā, kā arī Eiropas U23 meistarsacīkstes, kur uzstādītais uzdevums ir izcīnīt zelta godalgu.

Latvijas rekords kārtslēkšanā – 5,80 metri – kopš 1987. gada pieder Aleksandram Obižajevam.

Gribētos nedaudz pajautāt par tavu motivāciju un iedvesmu. Kādi ir tavi sapņi ārpus sporta? Varbūt tev ir kādas citas jomas, kas tevi interesē?

Lielu daļu laika pavadu ar ģimeni un draudzeni, cenšoties izbaudīt labi laiku – iet pārgājienos, izbraucieni ar riteni un citas interesantas izklaides.

Par nākotni runājot, es vēlos iegūt trenera izglītību, lai pēc karjeras beigām varētu trenēt jaunos censoņus, savus bērnus un dalīties savās zināšanās, kā arī pieredzē.

Varbūt jautājums nedaudz ārpus rāmjiem. Bieži vien sacensībās esi ar dažādām matu frizūrām – krāsaini, dredi, gari un īsi. Kādu citu matu griezumu varam sagaidīt no tevis tuvākajā laikā?

Man ir bijušas daudz un dažādas frizūras, un tuvākajā laikā  plānoju tikai audzēt matus, lai atkal varētu pīt dredus. Tagad gan būs jāpagaida kāds brītiņš, līdz mati būs pietiekami gari.

Interesanti, ka citiem sportistiem ir savi rituāli pirms atbildīgajiem startiem. Vai tev ir kādi īpaši rituāli vai metodes, kā tu morāli sagatavojies pirms sacensībām?

Īpašu rituālu man nav. Dienu pirms starta cenšos pavadīt mierīgi – pastaigāju, pameditēju, klausos mūziku un, iespējams, paspēlēju videospēles.

Starta dienā brokastis ir man svarīgākā ēdienreize, jo pēc tam dienas laikā cenšos neēst, izņemot citreiz batoniņus, šokolādes gabaliņus vai augļus.

Ir sanācis dzirdēt, ka tu biji gatavs mest mieru savai sportista karjerai – traumas, apstākļi un citas domas. Kas tev palīdzēja tomēr noturēties uz pareizā ceļa?

Ir bijušas domas, kad apsvēru iespēju pamest sportu, tomēr nepadevos. Mana draudzene, ģimene un draugi – palīdzēja atgriezties atpakaļ, lai nostātos uz pareizā ceļa.

Vienkārši nenolaidu rokas arī visgrūtākajos dzīves brīžos.  Šķiet, ka šis apņēmības gars ir devis rezultātus. Lai arī kādas domas bijušas, dziļi sirdī vienmēr esmu vēlējies nodarboties ar šo sportu.

Kā ir ar tuvinieku atbalstu? 

Mani tuvākie cilvēki ļoti atbalsta. Lielākie atbalstītāji ir mana draudzene Anete un mamma, kuras vienmēr aizrautīgi jūt līdzi manām karjeras gaitām.

Tāpat arī draugi, radi un draudzenes ģimene. Viņi ļoti motivē mani turpināt un tiekties pēc vēl labākiem rezultātiem.

Un tad vēl noslēgumā daži jautājumi, varbūt neparasti. Ja tev būtu iespēja uz vienu dienu kļūt par jebkuru sportistu no pagātnes vai mūsdienām, kurš būtu tas?

Ja mēs dotos uz pagātni, es gribētu uz vienu dienu kļūt par leģendāro Sergeju Bubku, kurš bija savā labākajā fiziskajā sagatavotībā.Tā būtu unikāla iespēja izjust visas tās emocijas, kuras viņš piedzīvoja, sasniedzot neticamos rezultātus kārtslēkšanā.

Bubka bija pasaules rekorda īpašnieks stadionā (6,14 m), bijis arī rekordists telpās (6,15 m). Kopumā uzstādījis 35 pasaules rekordus (17 stadionā un 18 telpās). Pirmais vīrietis pasaulē, kas spējis pārvarēt 6,10 m augstumā novietotu latiņu, tāpat bijis pirmais, kas pārvarējis 6,00 m atzīmi, kopumā 6 metru atzīmi ir pārvarējis 45 sacensībās.

Kāds ir viens neparasts vai pārsteidzošs fakts par tevi?

Esmu ļoti mierīgs gan sportā, gan sadzīvē. Šis miers palīdz man saglabāt fokusu un līdzsvaru jebkurā situācijā. Citiem mans miers pat pārsteidz.

Noslēdzot mūsu lielisko sarunu. Kāda ir tava lielākā motivācija katru dienu celties un darīt lietas, pat kad tas ir grūti?

Kļūt par labāku cilvēku katru dienu un iet uz saviem izvirzītajiem mērķiem. Mani tuvākie cilvēki sniedz man spēku turpināt. Šis atbalsts ir galvenā motivācija, kas man palīdz katru dienu celties un strādāt pie savām lietām.

To mēs arī tev novēlam. Paldies, Valter!

Paldies tev!