Satraucoša tendence: arvien biežāk liekā svara problēmas ir arī maziem bērniem
Aptaukošanās – tā šobrīd ir pasaules līmeņa pandēmija, kas nav gājusi secen arī Latvijai. Liekā svara problēmas Latvijā ir virs Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, par daudz kilogramu ir 60% Latvijas iedzīvotāju. Ko darīt? Veselības ministrijai ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.
Veselības ministrijā atzīst – pat ne samazināt, – kaut vai tikai apturēt straujo aptaukošanos jau esot ambiciozs mērķis. Jo vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars.
"Liekais svars tā ir slimība, tā ir pandēmija. Kas rezultējas ar cilvēka nāvi," norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Ministrijas mērķis ir panākt, lai turpmāko piecu gadu laikā vismaz 2% jeb 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju samazina svaru. Kā to izdarīt? Neesot vienas formulas, jo to, ka sports un veselīgs uzturs ir pamatu pamats, zinot visi, taču praktiski cilvēki šādu dzīves veidu nepiekopj, un tas atspoguļojas arī datos. Ministrija šajā cīņā ar lieko svaru cer daudz pamatīgāk iesaistīt ģimenes ārstus, kuriem būtu jāizstrādā svara kontroles plāns pacientam.
Pirmais, kurš redzēs, ir ģimenes ārsts. Tad ģimenes ārsts redz, ka ir riski – ģimenes ārsts arī zina, kādas slimības ģimenē ir, viņš redz, ka konkrētam cilvēkam ir liekais svars, tad viņam vispirms ir jāinformē, ko vajag darīt, un otrais – jāsūta pie speciālista.
Liekais svars un aptaukošanās – tā, protams, nav tikai unikāla Latvijas iedzīvotāju problēma, arī citas Eiropas valstis ir nonākušas šī fakta priekšā. Tomēr īpaši satraucošs ir fakts, ka Latvijā katra ceturtā meitene vai puisis ir ar lieko svaru.
Aptaukošanās tik agrā vecumā līdzi nes nopietnas veselības problēmas – sākot no muguras, ceļu locītavu un pēdu disfunkcijas līdz cukura diabētam, sirds slimībām un depresijai.
Bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne norāda: "Diemžēl mēs redzam, ka šīs liekā svara problēmas, smagas problēmas attīstās arvien jaunākiem un mazākiem bērniem. Līdz ar to aptaukošanās kļūst arvien smagāka kā slimība arī mazu bērnu vidū."
Turklāt speciālistus pārsteidz vecāku vienaldzīgā attieksme pret to, ko ēd viņu bērni un cik regulāri viņi nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Par bērnu veselīgo vai neveselīgo dzīvesveidu atbildība lielā mēra gulstas uz vecākiem un paradumiem ģimenē.
Mēs labi zinām, ja mamma, tētis dejoja tautas dejas, tad visdrīzāk arī bērns dejos tautas dejas, tas ir apsveicami, tā arī ir fiziskā aktivitāte. Bet tie bērniņi, kuru vecāki nesporto, kuri nav to darījuši, tos ievilināt sportā ir diezgan grūti.
Tā kā nereti skola ir vienīgā vieta, kurā bērnam ir pieejamas fiziskas aktivitātes, Veselības ministrija iecerējusi, ka sporta stundās būs jāpiedalās visiem.
"Būtībā atteikties no atbrīvojumiem no sporta stundām, bet atrast alternatīvus risinājumus, ja bērns nevar konkrētā brīdī iesaistīties skolas piedāvātajā sporta stundu programmā. Tomēr vajadzētu rast citus risinājumus un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm," norāda Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.
Turpmākajos gados Veselības ministrija vēlas celt arī pievienotās vērtības nodokli virknei preču, piemēram, saldinātiem dzērieniem un neveselīgiem našķiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
