Igaunijā saldie dzērieni kļūs dārgāki. Arī Latvijā mudina paaugstināt "cukura nodokli"

Latvijā akcīzes nodoklis bezalkoholiskiem dzērieniem tiek piemērots teju 25 gadus gadus – kopš 1999. gada 9. decembra.

Laika gaitā nodokļa likmes vairākkārt tikušas pārskatītas, un kopš 2022. gada 1. janvāra bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis tiek piemērots atbilstoši cukura saturam dzērienā – dzērieniem ar augstāku cukura saturu (8 un vairāk g/100 ml) piemērojama augstāka akcīzes nodokļa likme, skaidro Veselības ministrija (VM).

Kāda ir akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem?

Nodokļa likme par 100 litriem dzēriena ir 7,4 eiro, ja uz 100 mililitriem dzēriena cukurs ir līdz astoņiem gramiem. Savukārt, ja cukura daudzums ir virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem dzēriena, tad par 100 litriem šāda dzēriena likme ir 14 eiro apmērā. Bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir citas saldinātājvielas, akcīzes nodokļa likme paredzēta tādā pat apmērā, kā visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz šim, – 7,4 eiro par 100 litriem dzēriena.

VM portālam "tv3.lv" norāda, – ministrija atbalsta akcīzes nodokļa piemērošanu saldinātiem dzērieniem, jo tas ir efektīvs, praksē pierādīts politikas instruments, kas palīdz mazināt pārmērīgu cukura patēriņu, kas saistīts ar aptaukošanās un neinfekcijas slimību attīstības risku.

"Ieviešot nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, palielinās šādu produktu cena, kas ietekmē pārdošanas un attiecīgi arī patēriņa apjomus," norāda ministrijā.

Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati liecina, ka ir samazinājies saldināto bezalkoholisko dzērienu lietošanas biežums. 2020. gadā sešas līdz septiņas dienas nedēļā šādus dzērienus bija lietojuši 3,9% iedzīvotāju, savukārt 2022. gadā – 3,1%.

Bet laikā no 2002. līdz 2018. gadam vairāk kā divas reizes (no 15,6% uz 6,2%) ir samazinājies skolēnu īpatsvars, kuri saldinātos gāzētos dzērienus lieto vismaz reizi dienā.

Ministrija vērtē, ka pozitīvo tendenci veicinājusi akcīzes nodokļa piemērošana bezalkoholiskajiem dzērieniem, aizliegums tirgot šādus dzērienus izglītības iestādēs, aizliegums nepilngadīgām personām pārdot enerģijas dzērienus, kā arī citas veselīgus uztura paradumus veicinošas iniciatīvas, tai skaitā izglītošanas pasākumi.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Uztura programmas vadītāja Lolita Vija Neimane sarunā ar "tv3.lv" pauž viedokli, ka izglītošanas pasākumiem būtu jābūt vairāk.

"Saldinātie dzērieni sasniedz bērnu auditoriju, pieaugušos arī, bet aptaukošanās situācija bērnu vidū ir dramatiska. Daudzums, ko bērns var izdzert, patiesībā ir liels. Ja kādreiz paskatās jubilejās, kur ir vesels galds ar limonādēm, tas ir pirmais, kas pazūd. Ja rēķina uz divlitrīgu pudeli, kur ir pāri pa 200 gramiem cukura… Un tādam ne pārāk lielam bērnam cukura deva dienā būs 12 – 15 grami, tad limonādē jau ir gandrīz pusmēneša cukura deva. Ja tas ir reti, es neko neteiktu, bet daždien veikalos noskatos, kā bērni un pusaudži pērk saldinātos dzērienus," bilst Neimane.

Uztura programmas vadītāja norāda, – ja saldinātie dzērieni būs dārgāki, tad bērni un pusaudži tos iegādātos retāk. Vienlaikus akcīzes nodokļu likmes celšanu esot komplekss jautājums, kas raisa lielas diskusijas veselības nozares ekspertu un saldināto ražotāju starpā.

Ministrija: akcīzes nodoklis ietekmē patēriņu un piedāvājumu

Akcīzes nodokļa piemērošana un likmes regulāra pārskatīšana gan tiešā veidā ietekmē saldinātu bezalkoholisko dzērienu patēriņu, gan nodrošina veselīgāku produktu piedāvājuma palielināšanos, norāda VM.

Ministrija skaidro, ka paaugstinoties nodokļa likmēm, kā arī piemērojot likmju diferenciāciju atbilstoši cukura daudzumam dzērienā, bezalkoholisko dzērienu ražotāji ir ieinteresēti veikt produktu sastāva uzlabošanu, samazinot tiem pievienotā cukura daudzumu, lai mazinātu nodokļa slogu.

Zemkopības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā sniegtā informācija liecina, ka pieaug patēriņam nodoto dzērienu īpatsvars ar zemāku cukura saturu un samazinās to, kuros cukura saturs ir 8g/100 ml vai augstāks.

Nodokli jāpiemēro arī turpmāk, un jāizvērtē iespēja to paaugstināt

VM ieskatā ir nepieciešams turpināt piemērot akcīzes nodokli bezalkoholiskiem dzērieniem, vienlaikus izvērtējot iespēju paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, it sevišķi dzērieniem ar augstu cukura saturu, lai nodrošinātu, ka saldinātie dzērieni ir cenas ziņā nepieejamāki nekā veselīgākas alternatīvas.

Veselības aprūpes profesionāļi pauž viedokli, ka būtu nepieciešams pārskatīt nodokļa likmju diferencēšanas robežu, nosakot zemāku robežvērtību mazākajai nodokļa likmei, lai efektīvāk sasniegtu sabiedrības veselības mērķus, veicinot dzērienu sastāva uzlabošanu, samazinot pievienotā cukura daudzumu, un iedzīvotāju uztura paradumu maiņu.

Šobrīd noteiktā robeža līdz 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem dzēriena pieļauj iespēju uzņemt lielu cukura daudzumu, pat lietojot zemākās akcīzes nodokļa likmes dzērienus.

Veselības ministrija

Veselības veicināšanai un uzlabošanai cukuru ar ikdienas uzturu ieteicams uzņemt ne vairāk par 5% no dienas enerģijas daudzuma jeb vidēji līdz 25 g dienā, tomēr, piemēram, puslitra iepakojums dzērienam, kurš satur 7,9 g cukura/100 ml, satur 39,5 g cukura, līdz ar to, izdzerot vienu šādu puslitra iepakojumu, tiek pārsniegts dienā ieteicamais daudzums. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu veselīga uztura paradumus Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī paplašinātu bezalkoholisko dzērienu ražotāju iesaisti dzērienu sastāva uzlabošanā, samazinot pievienotā cukura daudzumu, būtu nepieciešams noteikt zemāku robežvērtību zemākajai akcīzes nodokļa likmei bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, <5 g cukura/100 ml dzēriena, līdzīgi kā tas ir noteikts citās valstīs.

Latvijas iedzīvotāju aptaukošanās satrauc veselības nozares profesionāļus

Veselības ministrija norāda, – nozares profesionāļus satrauc liekās ķermeņa masas izplatība sabiedrībā, kas rada nopietnus riskus citu slimību attīstībai, samazinātai dzīves kvalitātei un priekšlaicīgai mirstībai. Tādēļ nepieciešams īstenot un pilnveidot esošās, kā arī ieviest jaunas iniciatīvas iedzīvotāju veselības veicināšanai un slimību profilaksei, tostarp uztura paradumu uzlabošanai. Nodokļu politikas instrumenti ir tikai viens no rīcības virzieniem efektīvā, kompleksā un visaptverošā pieejā sabiedrības veselības veicināšanas jomā.

Līdzīgu viedokli "tv3.lv" pauž arī RSU Uztura programmas vadītāja Lolita Vija Neimane: "Aptaukošanās skar bērnus, pieaugušos, seniorus. Skolās par maz māca to, jo nav jau veselības pratība un uztura mācība. Daudz runā par reformām, tas ir labi, bet zināšanu nav. Viena lieta ir kratīt ar pirkstu un teikt – slikti, otra lieta – izskaidrot, kādēļ."

Liekās ķermeņa masas izplatība Latvijā ir līdzīga, kā citviet Eiropā. Pirmsskolas vecuma bērnu vidū īstenotā pētījuma rezultāti rāda, ka 19,2% bērnu ir liekais svars vai aptaukošanās. Savukārt, skolas vecumā liekais svars un aptaukošanās ir 20,8% pirmklasnieku un 25,4% trešās klases skolēnu. Pusaudžu vecumā, saskaņā ar jaunākajiem publicētajiem datiem, liekās ķermeņa masas izplatība ir vidēji 21%.

Statistikas dati liecina, ka arī 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū liekās ķermeņa masas izplatība ir augsta (vīriešiem 29,4%, sievietēm 19,9%) un, pieaugot vecumam, šie rādītāji palielinās. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu 2022. gada pētījums liecina, ka 59,4% respondentu ir liekais svars vai aptaukošanās.