Iedzīvotāji negrib samazināt uzkrājumus pensijai; koalīcija nepiekāpjas
Saeimā iesniegta aptuveni 18 tūkstošu iedzīvotāju parakstīta iniciatīva, lai nepieļautu budžeta cauruma lāpīšanu uz nākotnes pensionāru rēķina. Vai koalīcija varētu mainīt savus plānus?
Valdošā koalīcija plāno mainīt nodokļus Latvijā, piemēram, ieviest fiksētu neapliekamo minimumu, un Finanšu ministrija sarēķinājusi, ka kopumā absolūtajam vairākumam iedzīvotāju vairāk naudas paliktu, tā teikt, uz rokas.
Tas gan kaut ko maksā. Un kā kompensējošs pasākums paredzēts samazināt sociālās iemaksas personalizētajā pensiju otrajā līmenī, naudu pārvirzot uz vispārējo pirmo līmeni.
Otrais līmenis faktiski ir iedzīvotāju nauda, uzkrājums, kas arī ir mantojams, savukārt pirmais līmenis ir valsts solījums kaut kad nākotnē iedzīvotājam samaksāt sarēķināto pensiju.
Pēc būtības nodokļu izmaiņas iecerēts īstenot uz nākotnes pensionāru rēķina. Tas izraisīja plašu neapmierinātību, un sākās parakstu vākšana, lai to nepieļautu.
Rosinājums ļoti ātrā laikā – vienā dienā – sasniedza nepieciešamos 10 000 parakstu, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, un pirmdien, 16. septembrī, tas arī izdarīts. Patlaban jau parakstītāju skaits tuvojas 20000.
Koalīcijas pārstāvji atzīst, ka šis nav populārs risinājums, taču negrasās no tā atteikties, uzsverot iecerēto nodokļu izmaiņu labumus iedzīvotājiem un to, ka šis kompensējošais mehānisms būtu spēkā tikai dažus gadus.
"Šobrīd mēs nostājamies pret ļoti spēcīgu banku lobiju, kuriem tās ir ļoti lielas peļņas, apsaimnieko šo otro pensiju līmeni. Tādēļ es nebrīnos, ka bija pietiekams resurss piesaistīts, lai šos te parakstus savāktu."
Ieceri samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī kritizē arī no Latvijas Bankas, profesors Arnis Sauka, Latvijas Universitātes rektors, bijušais Ekonomikas fakultātes dekāns. Nav tā, ka tikai baņķieri stāstītu, ka šī nav laba ideja.
Pēc būtības, domājot par sociālajām garantijām, šis nav elegants risinājums, kas varētu būt ilgspēlējošs, bet tā nav arī mirstamā vaina.
Jautājot "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Andrim Šuvajevam, vai, esot opozīcijā, "Progresīvie" pieļautu, ka budžets tiek lāpīts uz nākotnes pensionāru rēķina?
"Ja "Progresīvie" būtu opozīcijā un mēs redzētu šāda veida nodokļu piedāvājumu, kas paredz nodokļu samazinājumu vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju, es varētu tikai apsveikt valdību par lēmumu. Saistībā ar konkrēto risinājumu – nu te ir jāmin, pirmkārt, šis ir terminēts risinājums."
Vaicājot "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Edmundam Jurēvicam, vai būs iespējams iziet no "pagaidu risinājuma? Viņš atbildēju apstiprinoši.
"Neapšaubāmi. Tādēļ šobrīd jau mēs nestādām budžetu tikai uz vienu gadu, ir daudzgadu budžeta rāmis, un analizējam gan valsts ieņēmumus īstermiņā un ilgtermiņā. Tādēļ es personīgi atbalstu to, ka tas var būt tikai uz terminētu laiku – uz trim gadiem, nevis pastāvīgi. Ja šis būtu tikai viens atsevišķs pasākums, kuru vienkārši pārliek no otrā līmeņa uz pirmo līmeni, tad es varbūt neatbalstītu."
Nodokļu izmaiņas, tai skaitā pensiju līmeņu pārbīdes, plānots virzīt kopā ar nākamā gada budžetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
