Dienas laikā savāc vairāk nekā 14 tūkstošus parakstu pensiju otrā līmeņa iemaksu nesamazināšanai
Latvijā ir triju līmeņu pensiju sistēma, un visiem pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušajiem obligāti ir pirmie divi.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no iedzīvotāja algas sadalās starp pirmo un otro pensiju līmeni. 14% novirza pirmajā, sociālajā budžetā, un aprēķina uzkrāto kapitālu vecuma pensijas apmēra noteikšanai. Tas gan ir, tā teikt, uz papīra, valsts solījums tev maksāt. No pirmā līmeņa arī izmaksā pensijas pašreizējiem senioriem. Sistēma darbojas uz paaudžu solidaritātes principa. Šodien strādājošie ar savām iemaksām uztur pensionārus. Savukārt otrajā pensiju līmenī iemaksātie 6% ir personalizēti, netiek izmaksāti citiem, un izvēlētais starpnieks tos iegulda nolūkā pavairot uzkrājumu. Tagad Finanšu ministrija iecerējusi uz dažiem gadiem vienu procentpunktu no otrā līmeņa iemaksām pārvirzīt uz pirmo.
Ko tas dod? Tas valdībai finansiāli atraisa rokas. Sociālajā budžetā veidojas lielāks pārpalikums, un attiecīgi pamata budžetā var brīvāk rīkoties plānoto nodokļu pārbīžu kontekstā. Piemēram, lai diferencēto neapliekamo minimumu pārveidotu uz fiksēto un daudziem iedzīvotājiem vairāk naudas paliktu "uz rokas".
Šī norma pēc būtības ir tāds kā slēpts budžeta deficīts. Valsts palielina savas saistības kaut kad vēlāk, lai naudu iztērētu šodien. Un argumentos, grozi kā gribi, tas ir uz nākotnes pensionāru rēķina. Otrajā pensiju līmenī uzkrātais ir personīgi jūsu nauda, to var arī mantot atšķirībā no pirmā pensiju līmeņa. Un šīs iecerētās izmaiņas izraisīja plašu neapmierinātību. Pensiju pārvaldnieks "Indexo" sāka parakstu vākšanu, lai to nepieļautu.
Iniciatīvas skatīšanai Saeimā nepieciešamie 10 tūkstošu parakstu savākti dienas laikā. Aicina nenovērtēt par zemu šo vienu procentpunktu, faktiski par sesto daļu samazinās iemaksas otrajā pensiju līmenī.
"Jā, mēs esam ieinteresēti, bet tā peļņas daļa, ko mēs zaudējam šādu lēmumu dēļ, ir ļoti, ļoti niecīga pretstatā tam, cik daudz zaudē visa sabiedrība. Es iešu pensijā pēc apmēram 40 gadiem, visas demogrāfijas tendences, viss liecina, ka mani būs jāuztur vienam strādājošajam. Tam vienam strādājošajam būs jāmaksā nodokļi par to, lai mums būtu slimnīcas, būtu policija, būtu drošība, viss būtu tā, kā ir tagad, bet vēl arī jāmaksā, lai man būtu pensija no pirmā pensiju līmeņa. Tas vienkārši nav reālistiski."
Tieši tāpēc svarīgs esot personalizētais otrais pensiju līmenis.
Finanšu ministrs gan paliek pie sava. Sauc šo par baņķieru interesi un uzsver, ka, izņemot mantošanas iespēju daļai naudas, iedzīvotāji neko nezaudēšot šajā periodā. Ar indeksācijām valsts pirmajā līmenī esot nodrošinājusi pat augstāku atdevi nekā privātie pārvaldītajā otrajā.
Arvils Ašeradens: "Tā ir jūsu nauda, un valsts savu solījumu ir turējusi jau 30 gadus. Vienmēr tas pensiju kapitāls ir indeksēts, varat katru gadu pārliecināties par šo, un pensiju sistēma strādā. Tā ir viena no labākajām pensiju sistēmām, ka šajā reģionā ir, un viņa darbojas."
TV3 Ziņas: "Kā valsts turēja savus solījumus, piemēram, 2009. gadā, kad Valdis Dombrovskis solīja neaiztikt pensijas? Satversmes tiesa vēl pateica, ka tā nedrīkstēja. Kur tad bija tas solījums?"
Arvils Ašeradens: "Vēlreiz, tas ir atgriezts atpakaļ, un iedzīvotāji savas pensijas saņem, un tas pensiju kapitāls tiek indeksēts, un tā sistēma visu laiku tiek uzlabota. Ja tā kā viņi es neredzu tur šādas te problēmas."
Nodokļu izmaiņu paredzēts virzīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Finanšu nozarē jau vērtē iespējas pārbīdes starp pensiju līmeņiem apstrīdēt Satversmes tiesā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
