Panākta vēsturiska vienošanās mazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem; būs izmaiņas arī pensiju sistēmā
Lai valsts budžetā kompensētu ieņēmumu samazināšanos, paredzēts vienu procentpunktu iemaksu pārnest no pensiju otrā līmeņa uz pirmo.
Vienošanās paredz atteikties no daudz kritizētā, sarežģīti aprēķināmā diferencētā neapliekamā minimuma. To plānots aizstāt ar paaugstinātu, visām algām vienādu neapliekamo minimumu. Nākamajā gadā tie būtu 510 eiro mēnesi, pēc tam to pakāpeniski celtu.
Un turpmāk plānotas divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Lai gan tās būs augstākas, vairākumam iedzīvotāju ienākumi palielināsies, pateicoties neapliekamā minimuma celšanai.
Ienākumiem līdz 8775 eiro mēnesī likme paredzēta 25,5% apmērā, bet to pārsniedzot – likme būtu 33 %.
"Mūsu uzņēmēji nonāks labākā situācijā iepretim mūsu kaimiņvalstu uzņēmējiem, konkurējot tajos pašos tirgos, kur viņi konkurē. Šis ir viennozīmīgi labs signāls. Un, protams, arī mūsu grāmatvežiem slikts signāls, viņiem būs mazāk darba."
Vienošanās arī paredz, ka minimālās algas noteikšanā turpmāk ņems vērā vidējās algas lielumu. Nākamajā gadā minimālo algu plānots palielināt līdz 740 eiro mēnesī.
"Šobrīd tas ir ļoti skaidri. Minimālā alga skaidra. Ar nodokļiem neapliekamā algas daļa arī ir skaidra. Un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes arī ir skaidras."
Ņemot vērā visas izmaiņas, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka, piemēram, strādājošajiem bez apgādājamiem, kuri saņem minimālo algu, nākamajā gadā ienākumi pieaugs par 38 eiro. Skolotājiem ar 1526 eiro algu pieaugums būtu 34 eiro. Bet, piemēram, speciālistam, kura alga ir divi tūkstoši, ienākumi palielinātos par 42 eiro.
"Mums pats svarīgākais princips bija panākt nodokļu samazinājumu mazajām un vidējām algām. Mēs vēlamies atslogot ģimenes no nodokļu sloga, un tas arī ir panākts."
Arodbiedrībās to uzskata par galveno ieguvumu. "Kompromisa variants, kāds sasniegts, ir, es teiktu, apmierinošs. Un ieguvumi neto izteiksmē darbiniekiem būs redzami," pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Mārtiņš Svirskis.
Lai gan izmaiņas saskaņotas arī ar uzņēmēju organizācijām, tās uzskata, ka darbaspēka nodokļu slogu vajadzēja mazināt straujāk uz pievienotās vērtības nodokļa celšanas rēķina.
"Mūsu piedāvājums, ko mēs visiem partneriem, ar ko šīs sarunas veicām, piedāvājām, bija tomēr iet drosmīgāku soli un efektīvāku soli, kas ir balstīts visos šajos mērķos un sasniegtu rezultātu. Neslēpjot – palielinot par 1% PVN un lielāku efektu iegūstot darbaspēka nodokļu sloga konkurētspējā."
Lai kompensētu ieņēmumu samazinājumu budžetā, uz dažiem gadiem paredzēts iemaksas viena procentpunkta apmērā pārnest no pensiju otrā līmeņa, ko pārvalda galvenokārt bankas, uz pirmo līmeni, kas ir valsts pārziņā.
Finanšu nozares asociācijā uzskata, ka tas grauj uzticēšanos pensiju sistēmai.
"Piedāvājums būtībā nozīmē to, ka man reālā nauda, kas tiek ieguldīta otrajā pensiju līmenī, pieņemsim, vidējam pelnītājam, mēs parēķinājām uz tiem četriem gadiem, tūkstotis eiro, kuri tātad tiek aizstāti ar solījumu, ka samaksās un turklāt vēl indeksēs. Mani kā iedzīvotāju šāds piedāvājums neapmierina. Vienkārši neapmierina. Jo tā ir manas reālās naudas un nākotnes labklājības, manu bērnu labklājības, kuru es varu nodot mantojumā atšķirībā no pirmā pensiju līmeņa, būtisks aizskārums."
Šādam vērtējumam kategoriski nepiekrīt finanšu ministrs. Viņš norāda, ka iedzīvotāji "nezaudē absolūti neko". Pensija cilvēkiem nonākšot pirmajā līmenī. "Viņu kontā tā nonāk, vairo viņu pensiju kapitālu. Un vismaz mūsu analīze Finanšu ministrijā rāda, ka pensiju pirmais līmenis pēc tās pārvaldības shēmas, kāda ir šobrīd, strādā labāk nekā otrais. Tur nekādi zaudējumi iedzīvotājiem nav," uzsver Ašeradens.
Lai nodokļu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāatbalsta valdībā un Saeimā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
