No zibens spēriena pamatīgi cietis viens no varenākajiem ozoliem Latvijā – Dambju ozols Burtnieku pagastā. Apmēram 400 gadu vecajā kokā zibens spēra naktī uz sestdienu, 14. septembri. Pēc tam tajā izcēlās liesmas, koks dega ar atklātu liesmu. Dabas speciālisti gan šobrīd nevar skaidri atbildēt, vai koks pārvarēs piedzīvoto postažu. TV3 Ziņas arī skaidroja, kāpēc Igaunijā no zibens spēriena dižkoki tiek sargāti, bet Latvijā tā nerīkojas.
Varenais ozols, kura stumbra apkārtmērs ir 8,4 metri, pēc zibens spēriena cietis pamatīgi. Tam ir nolūzuši zari, pamatīgi apdegusi miza, kā arī teju pilnībā izdegusi visa stumbra iekšiene.
Kopš zibens spēriena ir pagājušas vairāk nekā divas diennaktis, taču arī šodien pa kādu mazu dobumu no ozola stumbra pa brīdim pacēlās nelieli dūmi un visapkārt bija jūtama deguma smaka.
Naktī uz sestdienu, 14. septembri, varenais ozols gan dega ar atklātu liesmu, to dzēsušas divas ugunsdzēsēju brigādes, kuras izsaucis blakus māju saimnieks, uz kura zemes ozols arī aug.
Gundars Platons
"Dambju" māju saimnieks
"Tieši jau to momentu mēs neredzējām, bet tas pērkons bija ap deviņiem, un naktī vienos ieraudzījām, ka ar liesmu deg jau. Noteikti dzirksteles tika iekšā, vidus tukšs, prauli, sāka gruzdēt. Jūs jau redzējāt tās bildes, dega kā pamatīgas lāpas, visi tie caurumi, pa tiem nāca uguns, un naktī vēl tas skats nebija no labākajiem."
Dambju ozols pēc stumbra resnuma ir viens no varenākajiem Latvijā. Dažādos avotos minēti atšķirīgi tā apkārtmēri, taču tas ierindojas starp septiņiem dižākajiem ozoliem Latvijā. Turklāt tas var lepoties arī varenu lapotni, kā arī unikālu virszemes sakņu sistēmu, kas pārliekusies pār nogāzi, pārsniedz cilvēka augumu.
Vai zibens un degšana šo dabas vērtību būs iznīcinājusi? To eksperti gan varēs pateikt vien nākamgad.
Gita Strode
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore
"Šobrīd novērtēt koka stāvokli, cik ļoti viņš ir bojāts, būs viņš dzīvotājs vai nebūs, nav iespējams. Pirmkārt, priekšā ir vēl ziema, kur arī var būt gan dažādas temperatūras svārstības, gan sals, gan mitrums vai sausums. Un principā tikai pavasarī varēs tā droši pateikt, kā tad koks to dabas kataklizmu būs pārdzīvojis."
Pavisam vienkāršu risinājumu, kā savas dabas vērtības pasargāt no zibens spērieniem, gan ir raduši mūsu kaimiņi igauņi. Tā, piemēram, pie valstī resnākā – Tammes Lauri ozola, kā arī citiem dižkokiem -, kaimiņi uz uzstādījuši zibens novedējus, tā no dabas draudiem savu dižākos kokus pasargājot.
Latvijā gan nekas tāds netiek darīts, norāda Dabas aizsardzības pārvaldē. Turklāt mūsu dabas aizstāvji šobrīd arī nesaredz, ka kaut ko tādu varētu veikt. Galvenokārt tādēļ, ka zibens iesperšana dižkokos nenotiek bieži. Ko tādu fiksē reizi desmit gados vai pat retāk.
Gita Strode
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore
"Biežāk jau mums dižkoki mēdz nolūst vētrās, negaisos, līdz ar to atkal, mēs nākamās būvēsim sienas apkārt dižkokiem, lai vējš nenogāž? Nu, diezin vai. Risks ir pārāk mazs, lai uz šādu pasākumu ieguldītos. Drīzāk jau, ja mēs ieguldāmies dižkoku saglabāšanā, mums būtu jārunā, ka veciem, lieliem kokiem ir jāliek atsaites, stutes jāveic vainagu sakopšanas."
Dabas aizsardzības pārvaldē vienlaikus arī uzsver, ja arī pēc kāda laika secinās, ka Dambju ozols ir gājis bojā, dabā vieta tukša nepaliek. Lieli un deguši koki esot iecienīta mājvieta dažādiem retiem un aizsargājamiem kukaiņiem un sēnēm.
