Baidies medņa, mežā neej! Negaidīta tikšanās ar kareivīgu medni uz meža ceļa
"Man pašai tas bija negaidīts un patīkams pārsteigums," ir pirmais ko Gunta Šmidre pastāsta portālam "tv3.lv", pēc tikšanās ar kareivīgo medni (Tetrao urogallus) uz meža ceļa. Medņu tēviņu (gaili) Gunta sastapa starp Tīnūžiem un Turkalni, Turkalnes mežos. Gunta nenorāda konkrētu vietu, jo viņai kāds piekodināja, ka nedrīkst uzrādīt vietu, jo mednis ir aizsargājama suga.
Gunta ir dabas fotogrāfe, bet šajā reizē viņai nebija fotoaparāts līdzi, bet video Guntas sarunai ar medni iznāca diezgan gara.
"Es nezinu, vai vēl ko tādu piedzīvošu savā dzīvē. Taču sajūta, ka šodien piedalījos "National Geographic" realitātes šovā," sajūsmā stāsta Gunta.
Gunta pirms ikvakara peldes, parasti mēdz ieskriet mežā, bet šajā reizē, braucot ieraudzīja medni.
"Protams, lecu no auto ārā un dodos satikties ar pasaulē lielāko vistveidīgo putnu. Fotoaparāta nav, bet ir telefons," stāsta Gunta.
Gunta aizrautīgi filmē un ieraksta medņa teikto, par ko smaidot saka: "Es ne vella nesaprotu. Tik vien nosaku, ka es jau zinu, ka esmu viņa rezidencē un respektēju to. Bet, ak vai – pie šiem vārdiem viņš, kaut ko savā mēlē, bubinādams, strauji man tuvojas. Mana dūša papēžos, aizķēros vēl aiz zara, klūpu un vairāk par visu sapņoju atkal atrasties savā mašīnītē kopā ar Peksi. Drošībā! Izdodas!"
Gunta atstāj medni un dodas savās ikvakara gaitās, bet pēc divām stundām, kad dodas mājās, atkal satiek medni, kas jau viņu gaida uz ceļa.
"Šī tikšanās ilga pusstundu. Kas tik šajā brīdī nenotika – mednis sita ar knābi pa manu auto. Jau sāku baidīties, vai riepa nebūs caura, neļāva braukt, pat uzlaidās uz auto priekšējā kapota, bet tieši tajā brīdī izlādējās mans telefons," smejoties stāsta Gunta.
Jau esot mājās, Gunta joprojām atcerējās savu neparasto tikšanos: "Mani nepamet sajūta, ka Dievs man atkal ļāvis ieskatīties dabas brīnumu pasaulē!"
Portāls "tv3.lv sazinājās ar AS "Latvijas valsts meži" vecāko vides ekspertu Uģi Bergmani, lai noskaidrotu vai tā ir raksturīga šīs sugas putna rīcība, jo bija lasīts, ka medņi agresīvi aizstāv savu teritoriju riesta laikā pavasarī.
Bergmanis apstiprina, ka medņu tēviņu (gaiļu) agresivitāte attiecībā pret cilvēku galvenokārt ir raksturīga pavasarī – medņu riesta laikā, aprīlī un maijā. Taču arī rudenī vistveidīgajiem putniem kā mednim, rubenim un mežirbei ir raksturīga riesta uzvedība.
"Šādi gadījumi, kad medņu gaiļi uzbrūk cilvēkam, tiek novēroti katru gadu. Zinātniskajā literatūrā tiek izteikts pieņēmums, ka šāda uzvedība varētu būt izskaidrojama ar medņu dzīvotņu platības un kvalitātes pasliktināšanos."
Par to, kā rīkojas, ja mežā tiek sastaps mednis, Bergmanis, kā pirmo min to, ka nedrīkst bēgt.
"Sastopot agresīvu medni, nedrīkst bēgt. Ir ieteicams attālināties no medņa līdz drošam patvērumam. Pieaugušam cilvēkam sastapšanās ar medņa gaili nav bīstama, taču, bez uzraudzības esoši bērni, var gūt nopietnus savainojumus. Medņu gaili īpaši uzbudina sarkanas krāsas apģērbs."
Mednis noteikti nav tas putns, ko bieži varam sastapt. Par to vai medņu skaits Latvijā ir pieaudzis vai tas turpina samazināties, Bergmanis neslēpj: "Medņu skaits Latvijā turpina samazināties."
"Mednis ir ziemeļu jeb boreālā reģiona suga, un tas ir saistīts ar plašiem priežu mežiem un purviem. Medņu apdzīvotie priežu meži ir salīdzinoši skraji un tajos ir sastopami barībā nozīmīgie gaismu mīlošie augi – mellenes, brūklenes un zilenes. Skrajas mežaudzes nodrošina gan labu redzamību dabisko ienaidnieku tuvošanās gadījumā, gan arī brīvu lidošanu. Medņi ir lieli un to lidošanai ir nepieciešami brīvi laukumi starp kokiem."
Par to, kur Latvijā ir iespēja sastapt medni Bergmanis saka, ka Latvijā tie sastopami reģionos ar plašiem priežu mežu un purvu masīviem – galvenokārt Vidzemes ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, Latgales ziemeļaustrumu daļā, Sēlijas plašajos mežu masīvos Daugavas kreisajā krastā, kā arī Ziemeļkurzemē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
