Uzņēmējs šaušanas sportam paredzētos šķīvjus ražo Krievijā un tirgo Latvijā
Šaušana ir viena no olimpiskajām disciplīnām. Tas ir populārs sporta veids arī Latvijā un pārstāv divas federācijas. Vienu pirms vairāk nekā 20 gadiem dibināja sportists Jurijs Kirenskis. Viņš arī izveidoja sportam paredzēto māla šķīvīšu ražotni. Rūpnīca jau vairākus gadus ir slēgta, taču firma turpina strādāt kā starpnieks, tirgojot produkciju, kas izgatavota Krievijā.
Nepilnas pusstundas brauciena attālumā no galvaspilsētas āra šaušanas bāzē sporta entuziasti var trenēties vai vienkārši izklaidēties, mēģinot ar bisi notriekt lidojušus māla šķīvīšus. Blakus šaušanas lokam kaudzes ar kastēs sapakotiem šķīvīšiem. Uz tām krievu valodā uzdrukāts uzraksts "Zачёт". Tas ir uzņēmums Krievijā.
SIA "Cialfors" valdes locekle Olga Bardiša, vaicāta, vai šķīvji importēti no Krievijas, atbildēja noliedzoši. "Tie nav no Krievijas. No Somijas nāk. Tur vienkārši tās kastes ir vecas, un viņi vairāk neražo, mēs vienkārši izlietojam esošo un viss," sacīja Bardiša. "Nekā personīga" atkārtoti vaicāja, vai partijas ievestas no Somijas, nevis no Krievijas? "Jā, bet tā partija mums atnāca sen," pauda Bardiša.
Bez krievu firmas logo ar milzīgo Z burtu, uz kastes redzams arī Somijas uzņēmuma "Nasta" uzraksts. Abas firma saistītas ar latviešu sportistu un uzņēmēju Juriju Kirenski, kurš 2006. gadā dibināja šautuvi.
Netālu esošajā Zaķumuižas ciematā Kirenskis 2002.gadā atvēra māla šķīvīšu ražotni "Q-Line". Firma bija "Nasta" meitasuzņēmums. Tur ražoja šķīvjus līdz 2018.gadam. Togad Uzņēmumu reģistram iesniegtajā vadības ziņojumā rakstīts, ka ražotni Latvijā slēdz un turpmāk šķīvīšus pirks no Krievijas. Vien divus gadus pirms Kirenskis Krievijā nodibināja kompāniju "Zачёт".
Rūpnīca kā uzņēmuma filiāle joprojām parādās Valsts ieņēmumu dienesta reģistrā. Teritorijā jau kopš 2021.gada saimnieko kāds cits. Uzņēmums oficiāli reģistrēts turpat kur šautuve. "Nekā personīga" viesojās šajā teritorijā, kur raidījumu uzrunāja, norādot, ka žurnālisti atrodas privātīpašumā. "Jūs saprotat, ka esat ienākuši privātīpašumā?" "Nekā personīga" skaidroja, ka situāciju saprot: "Es saprotu, bet mēs šobrīd meklējam uzņēmumu."
"Novāc to kameru. Galvu ej ārstēt. Uzņēmuma sen vairs nav. Tie cilvēki ir pārcēlušies uz Krieviju. [Visi? Jurijs Kirenskis?]Jā. [Un viņš ir Krievijā? Tad šeit viņi neko neražo vairāk? Bet šeit bija reģistrēts tas uzņēmums viņam?] Viņam bija reģistrēts un otru daļu uzņēmuma viņš pārdeva. Un viņam pieder šautuve. […] Rajonā pēc kara ir daudz interesantu cilvēku. Pieļauj domu, ka piemēram mana ģimene ir visa bruņota, ieskaitot sievu, nākamreiz, kad tu izdomāsi ielīst kādā īpašumā, vienkārši padomā par sekām."
Sia "Cialfors" valdes locekle Bardiša norāda, ka uzņēmums vairs neražo. "Te viņa nav vairākus gadus. Man liekas piecus vai sešus." Vaicāta, vai pārvākušies uz Krieviju, Bardiša atbild noliedzoši. "Nē, viņi te ir ciet, vispār ciet. Viss un nav vairs nekā viņiem te. Ne ražotnes kā tādas, nekā nav." Bardiša arī norādīja, ka viņa nezina, ko uzņēmums "darīja", kur eksportēja. "Tā ir uzņēmuma īpašnieka darīšana."
Līdz otrdienai kompnāijas "Zачёт" logo atradās arī šautuves mājaslapā pie sadaļas draugi. Pēc Nekā Personīga intereses, tas pazuda. Pirms iekārtošanās Zaķumuižā, uzņēmums atradās Ziepniekkalnā.
Šajā adresē Ziepniekkalnā reģistrēta Jurijam Kirenskim piederoša biedrība stendu šautuve. Tāpat kā tas ir ar uzņēmumu "Q-Line", oficiāli tā joprojām eksistē, bet reāli šeit nekas nenotiek. "Nekā personīga" viesojās stendu šautuvē, kur raidījumam parādīja, kur reiz bijusi šautuve. Sastaptais darbinieks norādīja, ka šobrīd šautuves vairs nav. Apmēram desmit līdz 15 gadus.
Vienīgā liecība par šautuvi šeit ir sarūsējušas ložu čaulītes un izbalējušas māla šķīvju lauskas. Ar tām nosēta visa aizaugusī pļava. Oficiāli citas adreses biedrībai nav. Arī darbību tā nav apturējusi.
Arī "Q-Line" joprojām ir aktīvs. Pēdējās izmaiņas reģistrētas šogad janvārī, kad mainīts valdes priekšsēdētājs – pēc 12 gadu pārtraukuma par to atkal kļuva Kirenskis. Pērn iesniegtais gada pārskats liecina, ka uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 270 tūkstošus eiro. Tikmēr Krievijas kompānijas Zачёт 2023. gada apgrozījums pārsniedzis pusmiljonu eiro. Latvijas firmai peļņa un zaudējumi ir mainīgi no gada uz gadu, tikmēr ražotne Krievijā visu laiku ir plusos.
SIA "Cialfors" valdes locekle Bardiša uz jautājumu, vai pazīst uzņēmuma īpašnieku Juriju Kirenski, atbild apstiprinoši. "Protams, ka pazīstu." Viņa arī pastāsta, ka uzņēmējs dzīvo Anglijā.
"Q-Line" mājaslapā vēl 2022.gadā bija lasāms, ka mēnesī tur saražo vairāk nekā 3 miljonus šķīvīšu. Zvanot uz norādīto tālruni, atbild kāds vīrietis. Pēc tam uz raidījuma zvaniem numurs vairs neatbild. Mājaslapā rakstīts, ka viens no kompānijas partneriem ir Latvijas Sportinga federācija. Latvijas Sportinga federācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šķēle teic, ka federācija nekādu saimniecisko darbību neveic.
"Federācija nekādu saimniecisko darbību neveic. Nodarbojas ar sporta lietām. Nesadarbojamies. Nav mums tāda saimnieciskās sadarbības līguma ar jūsu gadījumā "Q-Line". [Vai uzņēmuma īpašnieks kādu brīdi bijis arī federācijas valdē?] Jā, viņš bija kādreiz federācijas valdē, tad jāskatās vēsture, es tur tā precīzi nepateikšu, kur no kāda laika viņš ir bijis. [Un kaut kāda saistība pat tajā laikā nav bijusi ar uzņēmumu federācijai?] Nē. Kāda sadarbība ar kaut kādu saimnieciskās darbības veicēju."
Kirenskis ir viens no federācijas dibinātājiem. Vēl 2020.gadā viņš bija federācijas valdē. Sportinga federācijas vadītājs Šķēle nezina par uzņēmumu Krievijā. Nezina arī, vai un cik daudz federācijas biedru no "Q-Line" iegādājas šķīvīšus.
Šķēle, vaicāts, vai Latvijas Sportinga federācija nevērtē, kur un kā uzņēmums iepērk produkciju, norāda – federācija ir pret sadarbību ar Krieviju. "Ko nozīmē interesējas, neinteresējas? Skaidrs, ka federācijas nostāja ir, ja jūs domājat par to Krievijas ražotni, ko esat izpētījuši, federācijas nostāja viennozīmīgi ir pret sadarbību ar Krievijā ražotā lietām, kas varētu atbalstīt," pauž Šķēle. Viņš arī uzsvēra, ka laikā, kad Kirenskis bija federācijas valdē, Šķēle pats tur neesot bijis. "Ziniet tajā laikā nebiju federācijas valdē, tāpēc nemācēšu pateikt, kurā brīdī kas un kādi uzņēmumi, kurās valstīs ir bijuši," norādīja Šķēle.
Federācija saņem valsts finansējumu. Pērn tai iedoti nedaudz vairāk nekā 14 tūkstoši. Naudas piešķiršanu administrē Izglītības un zinātnes ministrija. Tur padziļināti neizvērtē federāciju, tikai pārskata, vai atbilst noteiktajiem kritērijiem.
"Mēs skatāmies tīri no tās informācijas, ko federācija iesniedz, kas ir uz sportisko daļu. Tālāk jau kāda tā darbība, tur atbildīga Latvijas Sporta federāciju padome, tā ir arī organizācija, kas reģistrē un piešķir statusu, ka ir akreditēta sporta federācija, un viņiem ir arī tiesības to statusu noņemt. Līdz ar to, federāciju padome arī ir tā organizācija, kas pārrauga to visu federāciju darbību."
Padome intervijai ar raidījumu nepiekrita, aizbildinoties ar laika trūkumu, taču norādīja, ka izlases kārtībā pastāvīgi pārbauda visas reģistrētās sporta federācijas. Sūdzību vai pārkāpumu Sportinga federācijas darbībā līdz šim nav bijis.
Somu uzņēmējs savu kompānija "Nasta" 2022.gadā pārdevis Skandināvu drošības tehnoloģiju firmai "W5 Solutions". Tā sadarbojas ar Latvija bruņotajiem spēkiem. Uzņēmums uz Nekā Personīga jautājumiem neatsaucās.
Otra ar to pašu sportu saistītā Šaušanas federācija raidījumam norādīja, ka sadarbība ar "Q-Line" viņiem pēdējos gadus nav bijusi. Arī tur par biedru sadarbības partneriem atbildēt nevarēja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
