Depresijai nebija laika. Poļinas Rožkovas iedvesmojošais stāsts, kā nepadoties, dzīvei mainoties par 180 grādiem
Poļina Rožkova bijusi ļoti atlētiska jau no bērnības, augusi sportiskā ģimenē, kur mudināta visādiem sporta veidiem. Viņa gan peldēja, gan brauca ar riteni, ziemā – aizrāvās ar snovbordu. Sports viņai patika un viņa vienmēr visur ierindojās pirmajās vietas. Vēlāk izmācījās par treneri un viņu ļoti gandarīja savu audzēkņu panākumi. Viņa vēlējās būt arī fizioterapeite, tomēr 2009. gads plānus mainīja. Smags kritiens snovborda trampalīna lecienā uz kalna, kā rezultātā pārlauzta un sadragāta mugura.
Tālāk jau slimnīca, vairākas operācijas, ilgstoša rehabilitācija. Poļina gan atzīst, viņai nekad nav bijis laika depresijai pēc šīs traģēdijas. Viņa tai piegājusi ļoti racionāli. Mamma jau uz slimnīcu atveda hanteles un gumijas, jo Poļina zināja – viņai vajadzēs stipras rokas, jo atgūt kāju kustības bija maza cerība.
Šajā situācijā parasports sportiskajai sieviete bija loģisks risinājums. Pirmā mīlestība bija paukošana – ļoti labi panākumi, strauja izaugsme, nepārtraukti treniņi līdz politiska spiediena ietekmē viņai tika mainīta grupa un cerība uz panākumiem strauji samazinājās. Tādēļ Poļina pārgāja uz kērlingu. 95% ceļazīmi uz paralimpiskajām ziemas spēlēm viņa jau ir izcīnījusi, kur noteikti godam pārstāvēs Latviju un, iespējams, pretendēs arī uz medaļām.
Vienīgā baža, ka finansējums ratiņkrēslu kērlingam ir mazs un treniņiem ir nepieciešama regulāra pieejamība ledum, kas ir dārgi. Šim sporta veidam ir izteikta sezonalitāte, kas neļauj trenēties visu cauru gadu.
Poļina dievina kaķus. Ikdienā strādā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, risinot vides pieejamības jautājumus. Vēl viņai ļoti patīk un padodas rokdarbi, tāpat viņa pāršuj kleitas un glezno.
Poļina iedvesmo, ar mērķtiecību, dzīves pieņemšanu kāda tā ir un nesūkstīšanos. Ir jādzīvo, jādara, jāpriecājas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
