Pašvaldības parakstīs domstarpību protokolu ar valdību, taču jūtas apdalītas
Īsi pirms gadskārtējā budžeta apstiprināšanas valdība un pašvaldības turpina stīvēties par naudas lietām. Pašvaldības gaužas, ka pienākumu kļūst vairāk, bet nodokļu naudu valdība virza prom no novadiem uz valsts budžetu. Kaut kādus kompromisus sarunās ir izdevies panākt, taču pašvaldības, šķiet, ne īpaši pārliecina valdības aicinājumi grūtos budžeta laikus izturēt visiem kopā.
Jau 2021. gadā valsts nolēma, ka iedzīvotāja ienākumu nodoklis pašvaldībām pienāksies 75 nevis 80 procentu apmērā, kā tas bija daudzus gadus. Kopš tā brīža budžetu situācija novados tikai pasliktinoties – valsts uzliekot arvien jaunas funkcijas, tēriņi aug, bet maciņi kļūst plānāki.
"Šobrīd pašvaldību budžeti ir vairāk tādi izdzīvošanas budžeti, protams, mēs cenšamies iesaistīties Eiropas Savienības fondu apguvē, bet mums nepieciešams līdzfinansējums."
"Mēs neredzam īsti iespēju, ja vēl kaut ko samazinās, šo finansējumu, pašvaldību virzienā, tad ko vēl mēs varētu darīt, lai vispār veiktu pašvaldību funkcijas."
Turklāt šogad valsts iecerējusi pirmo reizi sev par labu pārdalīt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi – naudu, kas līdz šim palika pašvaldībām.
"Šobrīd pamatjautājums, ka to nedrīkst atņemt, to vienkārši nedrīkst."
Savukārt Rīgai un Pierīgai sevišķi sāpīgs jautājums par finanšu izlīdzināšanas fondu – valsts jau vairākus gadus iemaksā tikai 35 miljonus, kamēr pašvaldību iemaksājamā summa pārsniedz jau 180 miljonu un turpina augt. Dodot naudu nabadzīgākajiem novadiem, saviem tēriņiem naudas pietrūkst, tādēļ vietvaras gribētu, lai valsts savu daļu palielina vēl par vismaz 40 miljoniem.
"Mums ir šīs problēmas nodrošināt iedzīvotājiem, daudz lielākam iedzīvotāju skaitam, jo tiešām katru gadu tas pieaug, šīs infrastruktūras prasības, kas ir skolas, pakalpojumi, ceļi, un ir smagi sabalansēt budžetu."
Lemjot, vai abām pusēm parakstīt ikgadējo vienošanās un domstarpību protokolu, premjere paziņoja, ka bijis pārpratums un visa iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārpilde paliks pašvaldībām.
"Mēs esam piedāvājuši kompromisu pašvaldībām viņu pārpildes novirzīt aizdevumu segšanai. Pašvaldība pati var izvēlēties, kurš aizdevums tas ir. Līdz ar to jums atbrīvojas jūsu budžetos faktiski finanšu kopējā plūsma, un mēs atrisinām šo kopējo budžeta rāmi."
Valsts sola arī izlīdzināšanas fondā iemaksāt papildu 14,7 miljonus un ir gatava, ka nākamgad iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporcija no 75% pieaugs līdz 78% par labu pašvaldībām. It kā skan ļoti labi, bet vietvaru vadītāji apgalvo – naudas no tā vairāk nepaliks. Tas tādēļ, ka līdz ar nodokļu reformu valsts solījusi kompensēt tās radītās negatīvās sekas 149 miljonu apmērā. Šobrīd papildu piesolītie labumi esot uz šīs kompensācijas rēķina.
"Kopējais ieņēmumu apjoms jau netiek mainīts, bet mainīts naudas nosaukums, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir dotācija, kas ir kompensācija. Tā kā tās ir tādas spēlītes, no kuras kabatas kā šī nauda nosaucās."
Vienīgie papildu ienākumi nākamgad gaidāmi piecām pierobežas pašvaldībām – Alūksnei, Augšdaugavai, Balviem, Ludzai un Krāslavai -, kurām kopā novirzīs 2,5 miljonus eiro. Vienošanās un domstarpību protokolu valsts un pašvaldības gan lēma parakstīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
