Ministri vienojušies, kā sadalīt nākamā gada budžetā papildus atrasto teju pusmiljardu eiro
Liela diena šodien valdībā. Ministri vienojušies, kā sadalīt nākamā gada budžetā papildus atrasto gandrīz pusmiljardu eiro. Lielākā daļa šīs summas atvēlēta drošībai, citām nozarēm gan švakāk, piemēram, netiks pildīti skolotājiem dotie solījumi. Lai visu varētu atļauties, atsevišķās jomās dzīve iedzīvotājiem kļūs dārgāka.
Gadskārtējais nākamā valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas maratons rit pilnā sparā. Šodien svarīgi lēmumi valdībā, jāvienojas, kā sadalīt 2025. gadā papildu pieejamo aptuveni pusmiljardu eiro. Jau iepriekš koalīcijā bija vienojusies, ka šoreiz būs tikai viena prioritāte – valsts iekšējā un ārējā drošība, un tam arī lauvas tiesa no šīs naudas atvēlēta. Aizsardzības spēju stiprināšana, iekšlietu jomas darbinieku algas.
Citas nozares gan paliks apdalītas, tai skaitā pedagogi. Izglītības ministrijai 30 miljonu eiro iedoti, bet ar to nepietiks, lai izpildītu skolotājiem solīto par algu pieaugumu. Līdzīgi kā citviet valsts pārvaldē, arī šajā jomā līdz 2,6% ierobežots atalgojuma fonda kāpums.
"[Jaut.: Lielas gaidas no skolotājiem, no arodbiedrības. Vai nejūtaties pievīlusi nozari?] Ja es raugos uz ekonomiku un ģeopolitisko situāciju, kad drošība ir mūsu pirmā galvenā prioritāte, tad es teiktu, ka es absolūti atbalstu, ka šis ir drošības budžets. Protams, arī uzsvēru, ka tad nākamais ir izglītības."
Pedagogu arodbiedrība nākamnedēļ plāno apspriesties ar politiķiem, bet jau sola atbildi parādā nepalikt. Savukārt valdības pusē runā par jaunu izglītības finansēšanas modeli.
"Es tiešām esmu pārliecināts, ka, sākoties sarunām, var atrast ļoti labu risinājumu, kas dotu tādu impulsu nozares attīstībai un ļautu arī nodrošināt labāku pedagogu darba samaksu. Tā kā nav tā, ka mēs būtu ignorējuši šo jautājumu, meklējam risinājumu, bet, kas ir ļoti svarīgi, mēs tiešām to darām, teiksim tā, kopējā ietvarā."
Lai varētu atļauties gan papildu finansējumu drošībai nākamgad, gan pēdējās nedēļās daudz apspriesto nodokļu reformu, paredzēti arī dažādi kompensējoši pasākumi. Gan, piemēram, jauns nodoklis banku peļņai, gan lietas, kas tiešā veidā skars iedzīvotājus – pensiju līmeņu iemaksu pārbīdes, lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, augstāka akcīze degvielai un citiem produktiem.
[Jaut.: "Sabiedrība to visu dzird. Tajā pašā laikā viņi dzird, ka, piemēram, šodien Valsts kontrole iznāk ārā ar paziņojumu par Zemkopības ministriju: viens no visneracionālākajiem projektiem, kādu viņi vispār esot redzējuši. Trīs miljoni eiro vienkārši izšķērdēti pēdējos gados. Nu vai jums nešķiet, ka pašā valsts pārvaldē varētu būt vēl šādas nelietderīgas un apšaubāmas programmas, tēriņi, projekti, kur to naudu īsumā paņemt, lai nebūtu tas jādara no iedzīvotājiem?"]
"Paldies par jautājumu, jautājums vietā. Mēs esam jau šajā budžetā tātad valsts pārvaldei uzdevuši atrast katram savā nozarē 50 miljonus, ko viņi visi ir izdarījuši papildus. Tātad mēs esam atteikušies no [pieauguma] neatkarīgām institūcijām. Un es ceru, ka, protams, Saeimā tas tomēr viss jāapstiprina. Varbūt mums arī būtu jānosaka kāda politiskā amatpersona, kas varētu tomēr tā jaudīgāk šādus pasākumus virzīt, lai nav, jo mēs zinām, kad ierēdniecībai reizēm arī nu, ir izaicinoši pašiem šādus lēmumus pieņemt. Tā kā mēs pie šī neapstāsimies. Es pilnīgi piekrītu, ka, es domāju, var atrast valsts pārvaldē arī daudzus pasākumus, nu, kuri būtu daudz efektīvāki un lietderīgāk izmantojami."
Premjere gan uzsvēra – jau tagad daudz kas no ministriju prasītā tiekot noraidīts.
Līdz ar valdības šodienas lēmumiem nākamā gada budžeta sagatavošana pamazām sāk tuvoties noslēgumam. Tradicionālais finanšu ministra gājiens uz Saeimu ar budžeta portfeli rokās gaidāms oktobra vidū.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
