Jaunas izmaiņas nodokļos: kādi nozīmīgi lēmumi valdībā pieņemti līdz šim?

Ar nākamā gada valsts budžetu saistītas izmaiņas daudzos likumos, tāpēc valdības sēdes darbakārtība bija gara. Premjere visus mudināja izteikties raiti un noteica laika ierobežojumu diskusijām.

Pirms ķerties pie likuma izmaiņu skatīšanas, ministri apstiprināja valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolu. Tas paredz, ka pašvaldības vairāk naudas saņems no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet ne tik daudz, kā tās būtu vēlējušās.

"Lielākā daļa pašvaldību izdzīvošanas režīmā dzīvo jau vismaz divus gadus. Jāsaka, ka Latgales pašvaldībām tas ir vēl ilgāk," sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

"Man jāsaka arī liels paldies pašvaldībām, kuras pastrīdējās. Un mums bija dažādas diskusijas, vai mēs esam vienā laivā vai nē. Bet kopumā jau visi vienojāmies, ka esam, un mums ir jāmeklē kopīgi risinājumi, jo iedzīvotāji mums visiem ir vieni," pauda premjere Evika Siliņa (JV).

Valdība apstiprinājusi izmaiņas, kas saistītas ar darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu. Un atbalstīta arī pretrunīgi vērtētā viena procentpunkta iemaksu pārcelšana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo, lai uz laiku kompensētu iztrūkumu, ko radīs izmaiņas darbaspēka nodokļos.

"Šis 1% pārlikums, tiešām mēs esam izvērtējuši arī, šajos četros gados nākotnes pensionāriem nerada ietekmi uz viņu nākotnes pensiju," norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

"Paldies, manuprāt, tas bija tas svarīgākais, ko vajadzēja mums visiem dzirdēt, ka pensiju sistēma ir ilgtermiņā stabila," sacīja Siliņa.

Tāpat nolemts ieviest jaunu nodoki bankām. Nākamajos trīs gados tām būs jāveic solidaritātes iemaksa, ja vien bankas nesasniegs noteiktu kreditēšanas apjoma pieaugumu.

"Šis likumprojekts, tā teikt, nav radies aiz vieglas dzīves. Un pamatā tas ir saistīts ar valsts budžeta situāciju un ļoti saspringto situāciju ar nepieciešamību finansēt aizsardzības izdevumus," teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pieņemts arī lēmums paaugstināt nodokli degvielai, kā arī alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tiesa, pēc nozares un atsevišķu ministru iebildumiem, valdība vēl lems, vai atlikt ieceri nākamgad būtiski palielināt nodokli dzērieniem ar zemu cukura daudzumu.

"Šāds akcīzes nodokļa pieaugums, kāds ir paredzēts šī brīža likumprojektā, nu gan nav pieļaujams. Jāatzīst, ka, mūsu ieskatā, bezalkoholisko dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli vispār nebūtu atbalstāma un ir jocīgi, ka Latvijā tas tiek darīts," teica Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

"Es teiktu, ka šoreiz tiešām nevajag aiztikt tos maz cukurotos dzērienus," sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze.

Par valdībā lemto galavārds būs jāsaka Saeimai. Bet arī ministri vēl turpinās darbu pie budžeta ceturtdien, kad sasaukta valdības ārkārtas sēde. Budžetu Saeimā plānots iesniegt tieši pēc nedēļas.